Vecāku rokasgrāmata – kad bērnam mācīt par naudu?
Būt bērnu vecākiem ir liela atbildība – tieši vecāki ir tie, kas audzina nākotnes sabiedrību un parāda bērniem, kā strādā mūsu pasaule, tostarp viss, kas saistās ar naudu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana jau bērnībā palīdzēs pieņemt labākus finanšu lēmumus nākotnē – veidot budžetu, krāt naudu, būt atbildīgam, plānot un iepirkties gudrāk, jo nav noslēpums, ka mainīt ieradumus pieaugušā vecumā ir krietni grūtāk. Kā, kad un kādā veidā bērnam iemācīt finanšu pamatus, naudas vērtību, taupīšanu un kad dot pirmo kabatas naudu, stāsta Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Naudas pamati jau agrīnā bērnībā
Nevienam nav noslēpums, ka bērnu labākā skola ir tieši vecāki un viņu lēmumi, ikdiena. Finanšu pratība ir viena no tām lietām, ko bērni var pārņemt no savas ģimenes, tāpēc jau no agra vecuma nāks tikai par labu, ja bērni tiks pamazām un arī dažādos veidos iepazīstināti ar finanšu pasauli. To viegli var izdarīt, piemēram, veikalā, kopīgi iegādājoties pārtikas produktus visai ģimenei. Eksperte iesaka pievērst nozīmi naudas būtībai jau no agras bērnības, kad ir jūtams, ka bērns ir gatavs – piemēram, māk skaitīt un lasīt. Sākot iepazīstināt bērnu ar naudu, ir būtiski izskaidrot pamatus par naudu, izstāstīt atšķirību starp monētām un banknotēm, spēlēt “veikalu” un citas rotaļas, kurās var iesaistīt neīstu jeb spēļu naudu.
Vēlāk, kad bērns sāk iet skolā, var jau sākt pievērst uzmanību naudas vērtībai un nelielas kabatas naudas piešķiršanai. Vienlaikus bērnam var sākt skaidrot, ka nauda tiek iegūta ar pūlēm un darbu, kā arī iepazīstinot ar taupīšanas ideju, piemēram, izmantojot krājkasi, kur visa ģimene vai bērns var krāt savam lielam vai mazam sapnim.
Budžeta plānošana un pirmie finanšu lēmumi
Budžeta plānošana jau bērnībā ļaus bērnam saprast naudas krāšanas nozīmi un ilgtermiņā, jau arī lielākā vecumā, veidot apzinātākas budžeta izvēles. Lai gan sākotnēji, saņemot pirmo kabatas naudu, bērns, iespējams, to gribēs iztērēt maziem pirkumiem, piemēram, dažādiem našķiem, tomēr ar laiku un pozitīvu piemēru bērniem var veidoties izpratne un arī motivācija uzkrāt naudu nopietnākiem pirkumiem. Kopā ar bērnu izvirziet kopīgu mērķi: jauns viedtālrunis, divritenis, ar pulti vadāma automašīna vai jaunākais LEGO komplekts. Lai kāds būtu bērna mērķis, tā ir lieliska iespēja parādīt uzkrājumu veidošanas un budžeta plānošanas pamatus. Kopīgi izpētiet preces cenu, izvēlieties krāšanas veidu, piemēram, krājkasītē vai bankas kontā, un izplānojiet, cik lielu daļu no kabatas naudas nepieciešams atlikt, lai vēlamajā laikā sakrātu vajadzīgo apjomu. Krāt nav viegli nevienā vecumā, bet, veidojot šo ieradumu jau bērnībā un atbalstot bērnu jauno iemaņu veidošanā, tas noteikti izdosies.
Laiks pirmajai maksājumu kartei un darbam
Domājot par bērna finanšu pratību, mūsdienās nedrīkst aizmirst arī digitālās prasmes — agri pusaudža gadi, ap 10 līdz 12 gadu vecumam (vai pat jaunāks vecums, ja bērns ir izrādījis gana lielu atbildību) – ir labs laiks, kad sākt apgūt maksājumu kartes lietošanu, kā arī maksājumus ar viedtālruni vai viedpulksteni. Kā liecina Luminor dati, lielākā daļa vecāku izvēlas atvērt bankas kontu bērnam aptuveni 12 gadu vecumā. Bērnu bankas kontu ir viegli pārskatīt, parasti maksājumu karte ir bez mēneša maksas un vecākiem nav papildu izdevumu. Turklāt digitālā nauda, kas uzkrātā kontā, var būt arī drošāka par faktisko, īpaši dodoties ceļojumos un uz nometnēm. Turklāt digitāla karte, kas pievienota telefonam, var būt arī drošāka opcija, jo tai ir mazāks risks pazust.
Tāpat arī pusaudžu vecumā, ja ir tādas iespējas, ir vērts bērnu mudināt uzsākt darbu vasarā, kas dos viņam praktisku izpratni par naudas iegūšanu, kā arī ļaus sakrāt iecerētajam. “Ir dzirdēts, ka vecākiem ir dažādi viedokļi attiecībā pret darbu vasarā. Šajā ziņā ir svarīgi neiet galējībās – ļaujiet bērnam strādāt, lai nopelnītu kārotajam sapnim un saprastu naudas pelnīšanas realitāti, tomēr nepiespiediet viņam to darīt visu vasaru, dodot laiku izbaudīt silto laiku pirms skolas sākuma,” iesaka eksperte.