Vējonis: Nākamajai valdībai ir jāturpina iesāktais darbs valsts pārvaldes digitalizācijai

“Nākamajai valdībai ir jāturpina iesāktais darbs valsts pārvaldes digitalizācijai, lai iedzīvotājiem pakalpojumi būtu pieejami ērtāk, ātrāk, drošāk un ar zemākām izmaksām nekā tagad. Ir atbildīgi jāpieņem lēmumi, kas iedzīvina šos principus un korekti ievieš digitālus risinājumus,” uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atklājot pirmo Digitālo forumu Latvijā.

Pirmajā Latvijas digitālajā forumā “Datos balstīta nācija”, kas 25. oktobrī norisinājās Vidzemes koncertzālē Cēsīs, piedalījās vairāk nekā 120 augsta līmeņa Latvijas un Eiropas valsts pārvaldes, biznesa un akadēmiskās vides eksperti un vizionāri. Forumā eksperti diskutēja par Latvijas digitālo transformāciju, izceļot e-biznesa, e-pārvaldes un e-sabiedrības veiksmes stāstus, kā arī diskutēja par tehnoloģiju, lielo datu, mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes radītajiem izaicinājumiem.

Latvijas digitālo forumu organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), un tā mērķis ir radīt platformu augstākā līmeņa domapmaiņai par Latvijas digitālo nākotni, lai kopīgi veidotu valsts attīstības stratēģiju, kas balstīta idejā par Latviju kā viedo tehnoloģiju līderi pasaulē. Iecerēts, ka forums turpmāk norisināsies katru gadu.

“Ir jāapzinās, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem, lai iedzīvotāji varētu veiksmīgi iekļauties darba tirgū, savukārt uzņēmumi – konkurēt globālajā tirgū. Vēl vairāk – sabiedrības digitālās prasmes ir pamats valsts ekonomikas transformācijai uz digitālo ekonomiku, kurā digitālās prasmes būs nepieciešamas pat 90% darba tirgus dalībnieku,” pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

“Klienti gan privātajā, gan publiskajā sektorā arvien vairāk sagaida, ka visu varēs atrisināt ar pāris klikšķiem, neapmeklējot iestādes klātienē. Tieši to aktīvi cenšamies īstenot, plānojot turpmāko klientu apkalpošanu Cēsīs. Jāsaprot, ka IT risinājumu un gudro tehnoloģiju adaptēšana ikdienas procesos ir reģionu nākotnes panākumu atslēga,” stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Forumu veidoja trīs sesijas, kurās notika augstākā līmeņa ekspertu diskusijas par Latvijas valsts, ekonomikas un sabiedrības konkurētspējas stūrakmeņiem digitālajā laikmetā – tiesiskumu, drošību un izglītību.

Digitalizācijai un likumdošanai jādarbojas sinerģijā

Foruma pirmo sesiju “E-pārvalde un tiesiskums” atklāja “Microsoft” Juridiskais direktors Baltijā, Slovēnijā un Serbijā Džeks Pineda Deils (Jack Pineda Dale), kurš akcentēja drošības un tiesiskos aspektus, ieviešot mākslīgā intelekta un lielo datu risinājumus publiskajā un privātajā sektorā.

VARAM valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš diskusijā uzsvēra, ka būtiski nodrošināt tehnoloģiju sniegtās iespējas plašākai informācijas pieejamībai, pārskatāmībai un sistematizācijai, palīdzot uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, atvērtību un atbildību, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā.

Paneļdiskusijas eksperti aicināja tiesisko rāmi digitālo procesu regulēšanai valstī veidot tā, lai būtu skaidri noteikti vispārējie formulējumi, bet tomēr ir pieļaujama pielāgojamība, jo IKT pēc būtības ir reaktīvas uz esošiem notikumiem un ietekmē jebkuru nozari reālā laikā.

Valsts kā platforma jaunu inovāciju radīšanai

Transforms.me dibinātājs un Parīzes ESLSCA biznesa skolas profesors un transformējošās pilsētvides un sabiedrības pētnieks Agnis Stibe, atklājot otro foruma sesiju “E-bizness un drošība”, uzsvēra zināšanu nozīmi veiksmīgas digitālās transformācijas īstenošanā. Procesā būtiski apvienot zinātni un praksi, lai gūtu priekšstatu par to, kā pārmaiņu procesus padarīt efektīvākus, izmantojot jaunās tehnoloģijas – mākslīgo intelektu un papildināto realitāti.

“Svarīgi ir attīstīt un izstrādāt vienotu Latvijas digitālo stratēģiju, ietverot būtiskākos digitālās sabiedrības un pārvaldes attīstības aspektus turpmākajiem gadiem, kur valsts var būt kā platforma jaunu inovāciju radīšanā. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka nav iespējams attīstīt digitālu Latviju un ekonomiku, negarantējot tās drošību un aizsardzību, tāpēc pirmais un būtiskākais uzdevums ir informācijas apmaiņa starp iesaistītajām pusēm, izpratnes veidošana un sadarbība, lai virtuālā vide un rīcība tajā būtu droša,” paneļdiskusijā sacīja VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

“Valstij ir jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu pārcelšanās uz digitālo vidi”, “’kiberdrošība nereti ir saistīta ar bailēm no ārējiem uzbrukumiem, bet ne mazāk svarīga ir “kiberhigiēna“ jeb katra indivīda ieradumi un rīcība digitālajā telpā”, “’apkārtējai ikdienas videi ir noteicošā loma sabiedrības attieksmes formēšanā pret digitalizācijas procesiem” – tās ir tikai dažas no atziņām, kas izskanēja foruma sesijā, kas veltīta valsts pārvaldes nozīmei Latvijas digitalizācijā.

Tradicionālo profesiju izzušana un jaunu rašanās

Noslēdzošo foruma sesiju “E-sabiedrība un izglītība” atklāja Barselonas Universitātes pētniece Dr. Domna Banako (Domna Banakou), uzstājoties ar priekšlasījumu “Kļūstot par kādu citu virtuālajā realitātē: metodes un pētniecība”. Viņa iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem eksperimentālajā psiholoģijā, neirozinātnēs un virtuālajā realitātē, kas pierāda, ka cilvēka ķermeni var aizstāt ar mākslīgu dzīvības formu.

Izglītības jomas speciālisti un Latvijas augstskolu mācībspēki atzīmēja, ka kompetencēs balstīta izglītība, kas paredz arī digitālo prasmju apguvi, nebūtu jāuztver, kā valsts īstenots projekts, kas tiks ieviests noteiktā laika nogrieznī. Par kompetenču attīstību ir jādomā, kā par procesu, kas ar cilvēkiem notiek jau tagad – mēs transformējamies vides un savstarpējās mijiedarbības rezultātā katru dienu.

Foto: F64