Viņķele: Latvija ir saņēmusi starptautiskas rekomendācijas neieviest “divu grozu” sistēmu
Latvija saņēmusi arī starptautiskas rekomendācijas ar aicinājumiem neieviest tā dēvēto “divu grozu” veselības sistēmu, raidījumā “Rīta Panorāma” trešdien pauda Veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“Cilvēki ir apzinājušies to absurdu par divu grozu sistēmu. Dalīšanu pareizajos un nepareizajos, liekot ārstiem faktiski izvēlēties, kurā [pacients] ir jāliek. Mēs saņemam arī starptautiskas rekomendācijas, [ar lūgumu] beigt eksperimentus ar savu tautu,” norādīja Viņķele.
Pēc viņas sacītā, pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura stāšanos spēkā Saeima atlika līdz jūlijam, ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību un diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa. Viņasprāt, karstākās debates būs par izmaiņām, kas nepieciešamas, lai problēmu risinātu.
“Ceram, ka būsim iniciējuši sarunu, kuru ilgāk nav kur atlikt. Nodokļu režīms, kas palīdzēs mazajiem uzņēmējiem sākt darbu, paliks. Jautājums – cik ilgi tas paliks? Kā tas ietekmēs ekonomiku kopumā? Šeit jāsaka, ka Latvijas Darba devēju konfederācija nepārprotami signalizē, ka sadrumstalota pieeja nodokļu režīmos to uzņēmēju dzīvi, kas strādā legāli un maksā pilnus nodokļus, nekādā veidā neatvieglos,” teica Viņķele.
Kā zināms, pašreizējā likumā noteiktām kategorijām paredzēto obligāto maksājumu Viņķele piedāvā aizstāt ar papildus 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, līdzīgi kā vispārējā nodokļa režīmā maksājošajiem. Kā jau ziņots, no pagājuša gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, ieņēmumus novirzot veselības aprūpes finansēšanai, taču tas netika attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem.
Ministres piedāvātājā risinājumā arī saglabāta iespēja noteiktām iedzīvotāju grupām pievienoties valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, piemēram, tos iedzīvotājus, kuri ienākumus gūst no kapitāla pieauguma.
Viņķeles ieskatā nepieciešams aktīvāk praktizēt iespēju par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem piestādīt rēķinu deklarētās dzīvesvietas valstij (apdrošinātājam). Starpvalstu maksājumi neuzliek slogu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem.