Sabiedrība aicina nepārdot Rīgas simbolu – Pēterbaznīcu

Kamēr Saeima turpina lemt, kā nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanu un ilgtspēju, Rīgas pašvaldība nākusi klajā ar paziņojumu, ka ir gatava kļūt par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesību turētāju. Atbalsts šādai iecerei izskanējis arī lielā daļā sabiedrības, kura jau iepriekš nosodījusi plānus atdot baznīcu mazskaitlīgai luterāņu draudzei, kura vēl nesen sastāvēja tikai un vienīgi no ārvalstu pilsoņiem.

Kā zināms, šobrīd Svētā Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta un tai nav noteikts īpašnieks, bet Rīgas pilsētas pašvaldība skaitās tās tiesiskais valdītājs.

Gadiem ilgi, spriežot par Pēterbaznīcas nākotni, izskanējis gan viedoklis, ka Svētā Pētera baznīcai kā arhitektūras piemineklim jāpieder Rīgas pilsētai, gan pieļāvums, ka īpašumtiesības būtu jāpiešķir kādai ārvalstu pilsoņu veidotai luterāņu draudzei, kuras sastāvā vēl nesen bija tikai 14 draudzes locekļi. Nesen kļuvis zināms, ka Pēterbaznīcas atjaunošanai naudu it kā piesolījusi Vācijas valdība, kas daudzus satrauca – vai tad baznīcu plānots pārdot?

Baznīcai gan daudz lielākas iespējas paver Rīgas pašvaldības izteiktais lūgums nodrošināt to, lai baznīcas īpašuma tiesības piederētu Rīgas pašvaldībai. Rīgas valstspilsētas pašvaldība apņēmusies baznīcā turpināt Latvijas ekumenisma tradīcijas, nodrošinot baznīcā gan luterāņu, gan katoļu draudžu darbību.

Tāpat pašvaldība apņēmusies nodrošināt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta un tā būs atvērta un pieejama visai sabiedrībai, harmoniski apvienojot reliģisko, kultūras un izglītojošo darbību.

Par to iestājušies ne tikai vairāki plaši zināmi sabiedrības locekļi, izveidojot “Facebook” grupu “Svētā Pētera baznīcai jāpieder Rīgai”, bet arī vairāki Rīgas domes deputāti, tai skaitā arī Dāvis Stalts (JKP), kurš paudis viedokli, ka “konsekventi meli un valstiskas stājas trūkums jau pārvēršas daudzu politiķu diagnozē”.

“Vācija dod 30 miljonus – tas ir tagad galvenais arguments, lai pastumtu savas valsts galvaspilsētu sāņus, malā? Vēl paņirgātos? Nolietu ar dubļiem? Nepieaicinātu nekādās nopietnās sarunās, bet aizmuguriski ar 2001. gadā dibināto vācu draudzi sashēmotu jaunu privatizāciju. Sakrālo privatizāciju! Tā sakot, mēs pakalposim 30 miljoniem, arhibīskapam Vanagam, kuram pretī runāt vienkārši nav politiski izdevīgi, un vācu draudzei, kura dibināta 2001. gadā un par kuras vēsturisko pēctecību mēs neinteresējamies, jo galvenais ir atdot, pārdot un izdabāt. Varbūt kaut kas atlec arī pašiem,” sociālajā tīklā “Facebook” paudis Stalts.

Viņš aicināja Saeimu beidzot apjautāties, kādi ir Rīgas domes plāni un iespējas Svētā Pētera baznīcā: “Kāpēc Latvijā politiķim ir jānoasiņo cīņā ar it kā savējiem, lai saglabātu valsts galvaspilsētai, kultūrai mūsu kultūrvēsturisko vērtību? Gan plāns mums ir, gan vēlme sadarboties, gan Vācijas naudu dabūsim kā Pēterbaznīcas īpašnieki. Jums 2 vēstnieki to paskaidroja, ka tā nauda nav iezīmēta konkrētai organizācijai. Un pat, ja viņas nebūs, mēs ņemtu aizņēmumu un atjaunotu baznīcu. No ieņēmumiem atdotu un vēl kultūru uzturētu dzīvu! Bet šie tagad, kad Rīgas domē nobalsojām, ka gribam Rīgas Svētā Pētera baznīcu paturēt pilsētas īpašumā, viens vairs neatbild rokas sveicienam, otrs raksta draudu īsziņas, trešais publiski stāsta savā dumībā, kā viss jau bija sakārtots, bet te pēkšņi ar kājām gaisā, bet vēl kāda savā runā no tribīnes stāsta, ka ar šo domes lēmumu luterāņi esot izvaroti. Nožēlojami, liekulīgi, melīgi un apkaunojoši.”

Viņš uzsvēra, ka “mēs netirgojam mūsu zemi un mūsu valsti. Mēs netirgojam arī mūsu Rīgu un tās dižākās vērtības.”

Tāpēc šobrīd sabiedrības uzmanības degpunktā jautājums – kad un kā noslēgsies cīņa par Pēterbaznīcas atslēgām un kam turpmāk piederēs Rīgas simbols – Rīgas pilsētai vai mazskaitlīgai ārzemju luterāņu draudzei?