Vitenbergs 100% neuzticas “airBaltic” vadībai
Es nevaru apgalvot, ka 100% uzticos “airBaltic” vadībai, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
“Martins Gauss un visa “airBaltic” komanda ir saņēmusi ļoti lielu uzticības kredītu no valdības puses. Protams, ir bijuši arī objektīvi iemesli “airBaltic” grūtībām, jo kovida laikā aviācijas bizness tika stipri ierobežots visā pasaulē. Skaidrs, ka šādos apstākļos bez valdības iesaistes šī aviokompānija vairs nepastāvētu. No otras puses – EK ir stingri regulējusi valstu iespējas atbalstīt aviokompānijas, un ir skaidri noteikumi, ka šī valsts ieguldītā nauda ir jāatgūst. Mēs esam uzsākuši regulāru komunikāciju ar “airBaltic” vadību, un es no savas puses esmu norādījis, ka valsts līdzekļu atgriešanai ir jābūt uzmanības centrā. Šajos apstākļos līdz ar to nevajadzētu domāt par kaut kādiem lieliem papildu tēriņiem un dzīvot, izliekoties, ka šāda problēma nepastāv. Vai es 100% uzticos “airBaltic” vadībai – es to šobrīd nevaru apgalvot, jo ir pagājis salīdzinoši neliels laiks (kopš satiksmes ministra amata ieņemšanas – red.), un, tikai regulāri komunicējot, es varēšu pārliecināties, vai šī komanda spēj sasniegt izvirzītos mērķus,” sacīja Vitenbergs.
Vaicāts, vai viņiem ir precīzs plāns, kā sākt strādāt rentabli, ministrs norādīja: “Skaidrs, ka uzņēmuma bilance iepriekšējos gadus ir bijusi, maigi sakot, nepatīkama. Viens no maniem pirmajiem ierosinājumiem, tiekoties ar viņiem, bija – negatavojiet, lūdzu, kaut kādus scenārijus iešanai uz valdību pēc papildu naudas! Ir redzams, ka Eiropā ir aviokompānijas, kas ir pārvarējušas kovida laika izaicinājumus un atsākušas veiksmīgu darbību. Tas pats ir jādara arī “airBaltic”. Protams, viņiem ir bijuši sarežģījumi sadarbībā ar Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju – mēs esam kara pierobežā – un tas ir atstājis savu iespaidu. Bet uzņēmums strādā pie plāna, kā uzlabot savus finanšu rādītājus, un tuvākajā laikā valdībā tiks apspriests piedāvājums no viņu puses, kā viņi plāno ieguldītos līdzekļus atgriezt valsts budžetā. Es domāju, ka tā viņiem nebūs nekāda vieglā saruna.”
Uz jautājumu, vai “airBaltic” tuvākajā laikā tomēr nevērsīsies valdībā ar jaunu lūgumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu, Vitenbergs atzina, ka viņam tādas informācijas nav: “Es kolēģiem to jautāju, viņi atzīst, ka “airBaltic” finanšu rādītāji ir stabilizējušies. Tuvākā gada laikā ir ambiciozi plāni audzēt apgrozījumu līdz 600 miljoniem eiro, strādāt pie jauniem galamērķiem. No “airBaltic” puses es jūtu lielu optimismu un ticību tam, ko viņi dara.”
Savukārt jautāts, vai ir apsvērta iespēja valstij atbrīvoties no “airBaltic” akcijām, pārdot tās tirgū, ministrs sacīja: “Es nedomāju, ka tur ir kādi slēpti iemesli. Strādājot iepriekšējā valdībā, es redzēju, ka valdības locekļiem ir dažādi viedokļi šajā jautājumā; tur nav tādas vienotas kolektīvas pārliecības, kā būtu labāk. Protams, ir svarīgi, ka mums ir sava nacionālā aviokompānija, bet ir arī jautājums, ko tā sniedz katram valsts iedzīvotājam un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Ir darba vietas, ir atbalsts mūsu tūrisma nozarei, ir liels galamērķu tīkls, kas palīdz Latvijas iedzīvotājiem nokļūt, kur nepieciešams. Vai, palaižot “airBaltic” akcijas kotēšanai biržā, valstij saglabāt kontrolpaketi, tas būs lēmums, kas valdībai būs jāpieņem. Galvenais ir maksimāli jāatgūst investētie līdzekļi. Un, ja uzņēmums tālāk spēs funkcionēt uz biznesa pamatiem, tas nav nekas slikts.”
Viņš atzina, ka atbalstītu papildu privātā kapitāla piesaisti un “airBaltic” akciju kotēšanu biržā, “jo valsts ar savām investīcijām savulaik bija vienīgais spēlētājs, kas bija ieinteresēts un spēja glābt šo uzņēmumu, bet vai mums vajag vairāk nekā 95% akciju aviokompānijā? Es domāju, ka bez tā varētu iztikt.”