Rinkēvičs: Vienīgais veids, kā mēs varam risināt darbaspēka jautājumus, ir vienoties par imigrācijas politiku

Es pagaidām neredzu iespēju atbalstīt jebkādu diskusiju ar pensijas vecuma palielināšanu, LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Mēs labi saprotam, ka mēs kā sabiedrība novecojam. Mēs labi saprotam, ka pat pie visradikālākajām un labākajām demogrāfijas programmām uzreiz nekas neattīstīsies. Mēs labi saprotam, ka mums trūkst darbaspēka. Mēs ļoti labi zinām šo karsto diskusiju, – vai nu nelaist nevienu, vai bezmaz veram vaļā vārtus. Tas nav pamatoti. Vienīgais veids, kā mēs varam risināt šos jautājumus un vēl arī to ekonomisko transformāciju un izrāvienu, ir vienoties par imigrācijas politiku, kas nav ielaist visus, bet ir iespēja tur, kur uzņēmējiem vajag – atbrauc, izdari, aizbrauc,” runājot par to, kā risināt darbaspēka problēmu, sacīja Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, ir pieeja augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste: “Tas, es domāju, drusku noņems arī šo spiedienu uz ikdienas tautsaimniecību un radīs lielāku nodokļu ienākumu.”

“Otra lieta – šī reemigrācijas programma. Es redzēju skaitļus, kas pagaidām vēl varbūt ir ļoti mazi. Bet vienā no ziņojumiem – ja es kļūdos, es uzreiz atvainojos tiem, kas pārbaudīs katru faktu šajā intervijā –, man šķiet, ka pagājušajā gadā mums bija mazliet lielāks skaits to cilvēku, kas atgriežas – virs 2000. Pie tā, kas aizbrauca, protams, maz. Bet tendencīte ir. Mēģināt radīt tādas programmas, kur tiem, kas atgriežas, ir iespēja tikt pie dzīvokļiem, pie vietas skolā, bērniem – bērnudārzā. Un arī tādas programmas, kas ļauj tiem bērniem, kas ir atbraukuši, piemēram, trešā ceturtā klase no citas valsts, arī adaptēties. Tas, starp citu, ir papildu slogs pedagogam. To vienkārši uz urrā neizdarīsi. Bet arī radīt šo iekļaujošāko reemigrācijas programmu tiem, kas izšķiras braukt atpakaļ,” sacīja politiķis.

Viņš atzina, ka ir skeptisks un neredz iespēju atbalstīt jebkādu diskusiju, nepamatotu diskusiju par pensijas vecuma palielināšanu.

“Sanāk, ka mēs neesam izsmēluši vēl visus tos instrumentus, par kuriem es runāju. Bet ko gan es gribētu teikt – mums ir jāpabeidz arī esošās pensiju reformas pēdējie soļi, lai novērtētu, kur mēs esam. Un atkal – gudri runāt, bet nu nekur nedēsimies no tā visa. Mums diemžēl sabiedrība ir diezgan sliktā situācijā, ja mēs raugāmies no veselības. Tie cipari ir diezgan graujoši. Atkal, ja mēs gribam, lai cilvēks strādā ilgāk, būs tā nauda jāmeklē, ko investēt veselībā. Šeit tā viena problēma, ko es ļoti labi saprotu, – viena lieta ir tā pozīcija, no kuras es runāju – aizejošā ministra, kurš arī redzējis 12 gadus diskusijas, kur es zinu, kāpēc viens otrs lēmums ir pieņemts tā, kā viņš ir pieņemts. Tāpēc, ka ir bijušas kaut kādas diezgan sarežģītas izvēles gan budžeta, gan politikas ziņā. Otra lieta, protams, no prezidenta pozīcijas, bet, ja mēs tiešām gribam, kā jūs teicāt, pēc 30–40 gadiem lai tā pensija būtu tāda, ka var iztikt, varbūt ne grezni dzīvot, tad tur ir vismaz trīs četri elementi jārisina kopā, nevis atsevišķi – demogrāfija, darbaspēks, veselība, lielā mērā arī tiktāl, cik tas ir iespējams, arī imigrācija,” sacīja Rinkēvičs.

“Ministri, Ministru kabinets darīs savu darbu, un tur, kur tas būs nepieciešams, protams, es darīšu savu darbu. Es sākšu tagad runāt par ļoti daudz dažādām lietām, kamēr viņas vēl nav pat detalizēti klāt, jo bāzes princips ir pareizs. Bet zināt, kur sāksies problēmas? Detaļās. Tāpat kā veselībā, tāpat kā izglītībā, tāpat kā sociālajā sfērā. Vēl viena lieta, par ko arī būs priekšā diskusija – izdienas pensijas, arī daudz dažādu piedāvājumu. Vēl mēs neesam nonākuši pie tādas kārtīgas nopietnas sarunas. Visi saprot, ka ir lietas, kuras ir jāturpina, ka tās maksā. Bet vienkārši tā nocirst – tagad mēs no 1. janvāra strādāsim un dzīvosim savādāk, mēs ar nevarēsim. Tas atkal ir jautājums par ļoti daudz un dažādām detaļām, saprotot arī kaut kādus pamatprincipus,” izteicās politiķis.