Lembergs: Latvija nav gatava strādāt ārkārtas režīmā

Pagājušajā nedēļā Latviju skāra spēcīga vētra. Kā intervijā “Ventas Balss” pauda partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, šī vētra pierāda, ka Latvija dabas stihijām nav gatava.

“Tādi notikumi kā Dobelē un Tērvetē ir reti. Pēdējie tiešām lielie orkāni bija 1967., 1968. un 2005. gadā, ko lielākā daļa no mums atceras, – tur bija 36 metri sekundē. Dobelē bija 33. Tur bija tornado, kas, salīdzinot ar Ameriku, nav liels, tomēr noposta. Reaģēšana ir cits jautājums. Latvija galīgi tam nav gatava,” sacīja Lembergs.

Tā, piemēram, pēc viņa teiktā, sarkanais brīdinājums no hidrometeoroloģiskā dienesta tika izsludināts, kad viss jau bija noticis.

“Mana pieredze rāda, ka nekad nav bijis brīdinājums. 2005. gadā arī nebija. Mēs rīkojāmies pēc fakta. Reaģējot uz šādiem postījumiem, kā bija Dobelē, tradicionālās pieejas – iepirkuma procedūras utt. – nestrādā. Ja cilvēkam ir caurs jumts, viņam tas jāremontē momentā. Latvija nav gatava strādāt ārkārtas režīmā. Kučinskis, kurš kā iekšlietu ministrs atbild par glābšanas dienestu, pat neaizbrauca paskatīties. Zelenskis brauc uz fronti, bet šis zaķpastala guļ siltā gultā droši vien kaut kur Valmieras pusē. Ne mana cūka, ne mana druva. Te ir daudz aspektu. Bet klimats uz zemeslodes, kurai ir četri miljardi gadu, mainās visu laiku,” izteicās Lembergs.

Vaicāts, vai šādās situācijās, kad krusa ir bojājusi mājas un iedzīvi, visiem būtu jāsaņem valsts atbalsts, politiķis norādīja, ka “visiem nemaz nevajag, tāpēc ka liela daļa ir apdrošinājuši īpašumu, bet to vajag ārkārtīgi īsā laikā fiksēt, apdrošinātājam vajag fiksāciju.”

“Jāgaida apdrošinātājs, bet kad viņš atbrauks? Viņam jau nav tādu resursu. Ir jābūt speciālai kārtībai ārkārtas situācijā, kad ir jau iepriekš zināms, kā tas tiks fiksēts. Galvenais ir gala rezultāts. Ja cilvēkam ūdens veļas istabā, vispirms vajag palīdzēt noklāt jumtu ar pagaidu materiālu, un pēc tam jau tiks skaidrībā. Nofinansēt un tad skatīties, kas par to norēķināsies. Galvenais jautājums – vai primāri ir palīdzēt cilvēkam krīzes brīdī vai arī – kurš maksās? Tas būtu apmēram tas pats, ka cilvēks iekļuvis autoavārijā, viņam ir nāves briesmas un tagad viņu nemaz nevedīs uz reanimāciju, bet domās, kas to finansēs. Tāda pieeja nedrīkst būt. Primāra ir cilvēka bēda, nevis – kurš maksās,” sacīja Lembergs.