Siliņa: Valdība spēj strādāt arī ar sarežģītiem jautājumiem

Valdība joprojām strādā kā komanda, LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).

Kā zināms, Ministru kabinets apstiprināja Evikas Siliņas vadītās valdības rīcības plānu, kas ietver konkrētus pasākumus un sasniedzamos rezultātus šīs valdības darbības prioritātēs – latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Latvija, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā.

Valdības deklarācijā ir minēti arī citi svarīgi mērķi, piemēram, veselības aprūpes reforma, izglītības kvalitātes celšana, uzņēmējdarbības atbalstīšana, vides aizsardzība un reģionu attīstība. Tā, piemēram, valdība vienojusies samazināt medikamentu cenas.

“Mūsu mērķis ir samazināt medikamentu cenas Latvijā, jo mēs šobrīd diemžēl nekonkurējam arī ar citām Baltijas valstīm. Ja mums ir šāds skaidrs mērķis, tad tās pārējās problēmas mazliet sagrupējas, mēs spējam skatīties uz šo virzienu un meklēt risinājumu, kā šīs cenas var samazināt. Veselības ministrija ir atradusi veidus, kur ir iespējams mainīt nosacījumus un arī no valsts iedot vēl papildu budžeta līdzekļus, lai kompensējamās zāles būtu lētākas. Līdz ar to, manuprāt, šis lēmums šī gada laikā būtu sagaidāms,” sacīja Siliņa.

Valdības rīcības plānā citstarp norādīts, ka efektīvākai cīņai ar korupciju plānots uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kapacitāti.

Runājot par KNAB darba izvērtējumu, viņa norādīja: “Tas ir viens no koalīcijas partneru uzstādījumiem, ka mums ir jāvērtē mūsu iestāžu darbs. Manuprāt, tas ir normāli, ka ik pa laikam atskatāmies uz to, kā sokas. Tajā pašā laikā mums arī ir atvērta diskusija pēc Valsts kontroles ieteikuma, ka ir jāveido korupciju izmeklējošo iestāžu lielāka centralizācija. Arī Ģenerālprokuratūra norāda, ka ir pārāk daudz iestāžu, kas it kā skatās korupcijas lietas, bet kopumā tie resursi tiek izšķaidīti pa dažādām vietām. Būtu tieši jāstiprina KNAB, iedodot viņiem lielākas pilnvaras, iespējams, noņemot daļu no Iekšlietu ministrijas. Tādējādi pilnveidojot šo praksi, kā mēs vispār skatāmies uz korupcijas lietām. Vieglāk būtu prokuratūrai, būtu vienādāka prakse, arī tiesā rezultātā būtu efektīvākas šīs lietas.”

Rūpējoties par Latvijas drošību, Valdības rīcības plānā ietverti teju 60 pasākumi, kuri vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, nemainīga ārpolitikas eiroatlantiskā kursa saglabāšanu, kā arī atbalsta sniegšanu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Atbildot uz jautājumu par bumbu patvertnēm, viņa norādīja uz to, ka ir jau apzinātas vietas, ir apmēram 29 000 ēku, kuras vārētu tikt pielāgotas kā patvertnes. “Ir jāizstrādā būvnormatīvs, skaidri kritēriji, kas tad vispār ir patvertne, ceļot jaunas ēkas. Ja šīs ēkas ir lielākas par trīs stāviem, tad būtu nākotnē šāda patvertne jāieprojektē šādā lēmumā. Ņemot vērā, ka tā situācija ģeopolitiski ir tāda jūtīga, mēs Ministru kabinetā vienojāmies, ka Iekšlietu ministrija pati apzina vietas, kur varētu jau tagad patverties. Līdz ar to tās mēs varētu pielāgot minimālām prasībām,” sacīja Siliņa.