Mežsaimnieki un lauksaimnieki rīkos protesta akcijas pie Ministru kabineta
Nākamnedēļ, 5. martā, līdztekus mežsaimniecības nozares pārstāvjiem pie Ministru kabineta protestēs arī lauksaimnieki.
Kā medijus informē biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, lauksaimnieki protesta akcijā vērsīs valdības uzmanību draudiem, ka aiz Eiropas Savienības zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjas privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara un nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas zemniekiem.
“Šīs prasības būtība ir problēmā, ka šobrīd, saskaņā ar Eiropas direktīvām, ir paredzēts uzlikt ierobežojumus zemniekiem un mežsaimniekiem piederošām zemēm, tādejādi bez kompensācijām būtiski samazinot izmantojamās platības un ietekmējot daudzu saimniecību saimniecisko darbību. Mēs nedrīkstam akli piekrist Eiropas noteikumiem un valsts līmenī necīnīties par atbalstu Latvijas zemniekiem. Ja zemes īpašnieks ir ņēmis lielus kredītus, lai nopirktu zemi ražošanai, iekopis to, investējis tajā, bet vienā brīdī Latvijas politiķi faktiski aizliedz zemi izmantot ražošanā; to uz saviem pleciem nedrīkst iznest tikai zemes īpašnieks,” piebilst J. Lazdiņš.
Savukārt Latvijas mežu īpašnieki un mežrūpniecības un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieki protestā vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.
“Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku – mūsu pašu interesēs ir saglabāt Latvijas mežu teritoriju īpatsvaru un kvalitāti. Taču cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta,” stāsta Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, uzsverot, ka šobrīd, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir klaji netaisnīgas. Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par 1% no reālās meža vērtības. Tāpēc meža nozare prasa tūlītēju rīcību, nosakot taisnīgu kompensāciju, kas atbilst mežaudzes tirgus vērtībai.
““Green deal” tiešām ir kļuvis par Zaļo kursu, nevis vienošanos, jo kursā nevienam nav jājautā vai par kaut ko jāvienojas. Birokrātija pieaug ar katru regulu un direktīvu, bet tajā pašā laikā ES joprojām ieplūst “asiņainie” Krievijas un Baltkrievijas koksnes produkti. Mēs redzam, ka citas meža valstis cīnās un pierāda atkāpes nacionālo interešu vārdā, bet pie mums, šķiet, par nacionālo interesi ir kļuvis ar uzviju pārņemt visu, ko Brisele vēlas,” pauž Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Meža nozare valdībai pieprasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas. Tāpat tiek pieprasīts izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju. Protestā, kuru pieteikusi LMĪB un LKF, piedalīsies meža īpašnieki, mežrūpniecības un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieki.