Kāpēc mēs baidāmies no azarta, un vai vajadzētu?
Mēs visi esam piedzīvojuši nelielu satraukumu un kņudoņu vēderā pirms pirmā randiņa, pirms svarīgas prezentācijas darbā vai brīdī, kad pieņemam drosmīgu lēmumu. Tā ir azarta sajūta. Tā nav ne laba, ne slikta, bet tā vienkārši ir reakcija uz nezināmo.
No vienas puses, tu vēlies drošību un stabilitāti, bet no otras puses, pārāk mierīga un paredzama ikdiena ar laiku sāk šķist garlaicīga. Tad parādās vēlme izmēģināt kaut ko jaunu. Daži šo sajūtu meklē sportā, citi – ceļojumos, vēl kāds izvēlas izklaides platformas, piemēram, https://spins.lv/.
Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka azarts bieži ir saistīts ar izaugsmi. Tas parādās situācijās, kurās mēs izkāpjam ārpus ierastā. Tā var būt publiska uzstāšanās, jauna projekta sākšana, saruna, no kuras iepriekš izvairījies, vai ideja, kas sākumā šķiet mazliet traka.
Protams, azarts var kļūt par problemu, taču veselīgā devā tas ir dabisks dzinējspēks – iedod enerģiju un motivāciju.
Mūsu smadzenes ir ieprogrammētas būt drošībā
Mūsu smadzenes nav domātas tam, lai mēs būtu laimīgi vai veiksmīgi, tās ir domātas, lai izdzīvotu. Evolūcijas gaitā azarts nozīmēja briesmas. Nezināmais varēja apdraudēt dzīvību, tāpēc organisms reaģēja ar trauksmi un spriedzi. Azartu bieži jauc ar bailēm. Sajūta ir līdzīga, bet nozīme atšķiras. Ja situāciju uztver kā draudus, rodas bailes. Ja kā iespēju, tad rodas azarts.
Interesants fakts: smadzenēs par bailēm atbild mandeļveida kodols (amygdala). Brīdī, kad mēs saskaramies ar risku, šis mazais orgāns rada stresu. Taču tajā pašā laikā rodas dopamīns – laimes hormons.
Kāpēc azarts bieži šķiet kaut kas slikts?
Mūsdienās vārdu “azarts” bieži saista ar azartspēlēm vai nepārdomātiem lēmumiem, tāpēc tam radusies negatīva pieskaņa. Taču patiesībā azarts nozīmē jaunas iespējas, izaicinājumus vai pārmaiņas.
Mēs esam pieraduši visu pārbaudīt un izplānot, jo tas vienkārši dod drošības sajūtu. Azarts šo kontroli izjauc, jo rezultāts nav garantēts, un zaudējumus ikviens izjūt spēcīgāk nekā ieguvumus. Tāpēc mēs bieži izvairāmies no riska nevis tāpēc, ka tas būtu slikts, bet tāpēc, ka baidāmies zaudēt.
Kas notiek, ja pilnībā izvairāmies no azarta?
Iedomājieties, ka tu nekad nepiekrīti jaunam darba piedāvājumam, jo tas nav 100% drošs. Nekad neuzrunā cilvēku, kurš tev patīk, jo baidies saņemt atteikumu. Dzīve kļūst garlaicīga. Pētījumi rāda, ka cilvēki biežāk nožēlo nevis to, ko izdarījuši un kas nav izdevies, bet gan to, ko nav pamēģinājuši vispār.
Arī inovāciju radīšana balstās uz risku. Liela daļa jaunuzņēmumu cieš neveiksmi, tomēr tie daži, kuriem izdodas, maina vadošās nozares. Ja visi domātu tikai par to, lai ir droši, mums nebūtu ne interneta, ne sociālie tīkli un arī ne elektroauto. Katras lielas idejas sākumā bija risks.
Tātad – baidīties vai nē?
Mēs baidāmies no azarta, jo tas mums atgādina, ka neesam visvareni un pasaule ir neparedzama. Taču tieši šī neparedzamība padara dzīvi dzīvošanas vērtu. Bailes ir tikai signāls, ka tu atrodies uz robežas, lai darītu/atklātu kaut ko jaunu. Azarts ir kā garšviela. Ja tās nav vispār, ēdiens ir bezgaršīgs, ja tās ir par daudz, dedzina muti un nav nekāda baudījuma.