Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?

Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, mainot ne vien sabiedrības struktūru, darba tirgu, patēriņa paradumus, bet arī finanšu sistēmu kopumā. Vai Baltijas valstu ekonomikas ir tam gatavas?

Mazāk strādājošo – lielāki izaicinājumi ekonomikai
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iedzīvotāju prognozēm līdz 2050. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz aptuveni 1,5 miljoniem. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2024. gada dati rāda, ka jau šobrīd iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem veido vairāk nekā piekto daļu Latvijas sabiedrības, un šis īpatsvars turpina pieaugt.

Palielinoties senioru īpatsvaram, rodas arvien lielāks slogs darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka tuvākajās desmitgadēs Latvijas ekonomikai būs jāpielāgojas citādai sabiedrības struktūrai – ar mazāk darbspējīgo iedzīvotāju un augstāku demogrāfisko slogu.

Šāda demogrāfiskā situācija radīs aizvien lielākus sarežģījumus pensiju sistēmai un valsts finansēm. Piemēram, novecojošā sabiedrībā pieaug izdevumi pensijām un veselības aprūpei, tāpēc ekonomikas izaugsme arvien vairāk būs atkarīga no darba produktivitātes, tehnoloģiju attīstības un darba tirgus elastības.

Pieaug vecums, kad dzimst pirmais bērns
CSP dati liecina, ka pašreizējo demogrāfisko situāciju Latvijā nosaka arī vairāki ilgtermiņa faktori, piemēram, zems dzimstības līmenis, augsts mirstības līmenis un ilgstoša emigrācija. Dzimstība Latvijā jau ilgstoši ir zem paaudžu nomaiņai nepieciešamā līmeņa, un, kā rāda CSP dati, kopējais dzimstības rādītājs pēdējos gados svārstās ap 1,2 bērniem uz sievieti.

Vienlaikus vairākus gadus pēc kārtas mirušo skaits būtiski pārsniedz dzimušo skaitu, saglabājot negatīvu dabisko pieaugumu, kas Latvijā vērojams jau kopš 90. gadiem. Papildus tam iedzīvotāju skaita samazināšanos ilgtermiņā veicinājusi arī emigrācija, kas īpaši pieauga pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā un ekonomiskās krīzes periodā.

Saskaņā ar CSP datiem sievietes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, Latvijā tuvojas 28 gadiem. Tas norāda, ka būtiski dzīves lēmumi – ģimenes veidošana, bērnu dzimšana un bieži arī pirmā mājokļa iegāde – arvien biežāk tiek atlikti uz vēlāku dzīves posmu. Šī tendence ietekmē ne tikai demogrāfiju, bet arī ekonomiku, proti, jo vēlāk sieviete dzemdē pirmo bērnu, jo mazāka iespējamība, ka kopumā viņai būs vairāk bērnu.

Novecojoša sabiedrība maina patēriņa kultūru
Demogrāfiskās pārmaiņas atspoguļojas arī iedzīvotāju finanšu lēmumos, un šī tendence ir novērojama gan reģionos, gan lielajās pilsētās. Mājokļu kredīti arvien biežāk tiek plānoti vēlākā dzīves posmā – piemēram, Citadeles dati liecina, ka šobrīd lielāko hipotekāro kredītņēmēju daļu jeb 43 % veido iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 45 gadiem.

Papildus tam arī arvien lielāku nozīmi iegūst pensiju uzkrājumi, un vecāka gadagājuma iedzīvotāji biežāk izvēlas zemāka riska finanšu instrumentus, piemēram, valsts obligācijas vai banku noguldījumus. Tas ietekmē gan individuālos, gan kopējos patēriņa paradumus, jo lielāka daļa finanšu līdzekļu tiek novirzīta veselības aprūpei un pakalpojumiem.

Raugoties globāli, līdzīgi procesi jau vērojami Japānā, kas ir viena no visstraujāk novecojošajām sabiedrībām pasaulē. Tur gandrīz 30 % iedzīvotāju ir vecāki par 65 gadiem, un pēdējo desmitgažu laikā darbaspēks ir būtiski samazinājies. Rezultātā tas ir veicinājis ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, vienlaikus sekmējot tā sauktās sudraba ekonomikas attīstību – pakalpojumu un tehnoloģiju segmentu, kas orientēts uz vecāka gadagājuma iedzīvotājiem.

Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai?
Latvija šobrīd tuvojas demogrāfiskam pagrieziena punktam. Sabiedrības novecošana ir dabisks ilgāka dzīves ilguma rezultāts, taču vienlaikus tā nozīmē būtiskas pārmaiņas ekonomikā, piemēram, sarūkošu darbaspēku, pieaugošu slogu pensiju un veselības aprūpes sistēmām, kā arī mainīgus patēriņa paradumus.

Nākotnē ekonomikas izaugsme arvien vairāk būs atkarīga no darba ražīguma, tehnoloģiju attīstības un efektīvākas cilvēkresursu izmantošanas. Īpaši nozīmīga kļūs vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalība darba tirgū, elastīgākas nodarbinātības formas un finanšu pakalpojumu pielāgošana ilgākam dzīves ciklam.

Demogrāfiskās pārmaiņas nenotiek strauji, tomēr to ietekme ir ilgtermiņa un neizbēgama. Tādēļ jau šodien svarīgi ne tikai tās vērot, bet arī mērķtiecīgi gatavoties, sākot no darba tirgus politikas un izglītības sistēmas līdz finanšu nozarei. Ekonomikai ir jāspēj ne tikai pielāgoties novecojošai sabiedrībai, bet arī jāizmanto tās radītās iespējas.