Baņķieris vai bijusī finanšu ministre – kurš melo?
ABLV bankas nedienas bija viens no pērn apspriestākajiem tematiem Latvijā, kas pievērsa ne tikai ārzemju mediju uzmanību, bet izraisīja pat starptautisku skandālu. Neskatoties uz to, ka ABLV bankā notikušais nav nesis labu iznākumu, versijas par to, kurš vainojams pie trešās lielākās bankas Latvijā kraha, joprojām atšķiras.
Šonedēļ intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” ABLV bankas akcionārs Ernests Bernis norādīja, ka vairākkārt ticies ar bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kura ne reizi neesot norādījusi uz potenciālajiem riskiem, tieši pretēji – mudinājusi banku turpināt darbu Latvijā. “Teicu – ja ir riski valstij, esmu gatavs no daļas atteikties, bet daļu pārnest uz mūsu “ABLV Bank Luxembourg”. Protams, tur izmaksas ir augstākas, bet es biju tam gatavs. Finanšu ministrija man atbildēja: “Nē, palieciet, jūs darāt Latvijai svarīgu darbu,” pērnā gada decembra intervijā žurnālam “Klubs” atklāja Bernis.
“Delfi TV ar Jāni Domburu” Bernis vēlreiz apliecināja savu vārdu patiesumu, precizējot, ka ar vārdiem “Finanšu ministrija” domājis tieši Reiznieci-Ozolu. Banķieris raidījumā uzsvēra, ka nemelo, piebilstot, ka, neskatoties uz notikušo, ministre ne reizi nav likusi saprast, ka viņa biznesam briest nepatikšanas.
Bijusī finanšu ministre gan šādus apgalvojumus noraida, skaidrojot, ka tikšanās notikusi, taču tajā piedalījās arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA), un kopā sanākšanas mērķis bija iepazīties ar “New Hanza” teritorijas koncepciju un attīstību.
Pēcāk pēc Berņa intervijas Reizniece-Ozola gan atzinās, ka Bernis ir bijis Finanšu ministrijā, skaidrojot, ka 2016. gada beigās Bernis centies lobēt izmaiņas finanšu sektora attīstības plānā. “Viņš nesa materiālus par to, ko dod finanšu nozare tautsaimniecībai, un lobēja to, ka nevajag pieņemt Finanšu sektora attīstības stratēģiju tādā regulējumā, kāda tā bija sagatavota, jo tur nav pietiekami uzsvērts nerezidentu biznesa nozīmīgums,” intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” izteicās bijusī ministre, kura gan kategoriski noraidīja uz sevi vērsto mājienu par meliem.
Tāpat bijusī ministre atklāja, ka viņai nemaz nav bijis zināms, ka ASV grasās piemērot sankcijas pret banku, tāpēc nekādus brīdinājumus arī nevarēja veikt.
Skaidrs, ka abas šīs versijas nesakrīt un viens no abiem – baņķieris vai bijusī finanšu ministre – melo par to, kas notika saistībā ar ABLV banku. Skaidrs ir vien tas, ka Latvija zaudējusi vienu no lielākajām bankām un valsts ekonomikai un attīstībai tas nekādus papildu ieguvumus nav devis.
Foto: F64