Bordāns: vienpusēja viedokļa paušana rada riskus ekonomisko lietu tiesas izveides turpmākajai apspriešanai
Trešdien, 12.jūnijā, tieslietu ministrs, Tieslietu padomes loceklis Jānis Bordāns informējis Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, ka Tieslietu padomes vārdā nosūtītajā vēstulē par Tieslietu ministrijas virzīto ekonomisko lietu tiesas izveides koncepciju nav pilnvērtīgi atspoguļoti visu padomes locekļu viedokļi un argumenti.
J.Bordāns uzsver, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs rīkojies pretēji likumā “Par tiesu varu” nostiprinātajam koleģialitātes principam Tieslietu padomes darbā – ar visiem padomes locekļiem nesaskaņoja un nosūtīja vēstuli, kurā tiek pausts maldinošs priekšstats par Tieslietu padomes locekļu viedokļiem.
Faktiski Tieslietu padomes priekšsēdētāja vēstulē ir atspoguļots tikai sēdē pārstāvēto tiesnešu un ģenerālprokurora viedoklis. Vēstulē nav sniegtas norādes uz specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi atbalstošiem viedokļiem vai tajos paustajiem apsvērumiem. Tieslietu padomes 3.jūnija sēdē trīs no Tieslietu padomes locekļiem pauda konceptuālu atbalstu specializētās tiesas izveidei: tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, turklāt sēdē nepiedalījās un savu viedokli nepauda vēl viens padomes loceklis – Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.
Vienpusēja viedokļa sniegšana valdībai un parlamentam rada risku vispusīgai svarīga jautājuma novērtēšanai un turpmākajai apspriešanai. J.Bordāns akcentē, ka koleģiālas institūcijas vadītāja vienpersoniska rīcība ir ne tikai neizprotama, bet demokrātiskā valstī nepieņemama.
Tieslietu ministrs uzsver, ka ne padomes sēdes laikā, ne pēc tās, kā arī valdībai un parlamentam nosūtītajā vēstulē nav sniegti konkrēti priekšlikumi Tieslietu ministrijas konceptuālā ziņojumā identificēto problēmu risināšanai – tiek izteikts aicinājums izpildvarai un likumdevējam meklēt citus risinājumus. Ministrs uzskata, ka identificētās problēmas risināšana prasa konceptuāli jaunu pieeju, jo līdz šim nav gūts apstiprinājums, ka problēmas ar sarežģīto un specifisko lietu ieilgušo izskatīšanu varētu tikt atrisināta esošā regulējuma ietvaros.
Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka līdz šim īstenoto reformu rezultātā, kuru īstenošanai Tieslietu padome paudusi atbalstu, tiesu sistēma kopumā spēj nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, tomēr tieši sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ievelkas, ietekmējot gan uzņēmējdarbības vidi, gan arī sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu un godprātīgu lietu izskatīšanu sapratīgā termiņā.
Foto: Saeimas kanceleja
Tieslietu ministrija