Finanšu ministrija 2021. gadam prognozē ekonomikas izaugsmi 3,0% apmērā

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2021.-2024. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2024. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021. gadā sasniegs 3,0%, bet 2022. gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 4,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2020. gada jūnijā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, bet 2022. gadam IKP pieaugums prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Lai arī 2020. gadā ekonomikas kritums 3,5% apmērā bija mazāks nekā prognozēts, Covid-19 atkārtotā uzliesmojuma un slimības izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ IKP pieaugums 2021. gadā būs zemāks nekā prognozēts pagājušā gada jūnijā. Atjaunotajās prognozēs pieņemts, ka ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties. Prognoze balstās uz Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām.

FM prognozes par ekonomikas attīstību tuvāko divu gadu laikā kopumā ir tuvas Eiropas Komisijas (EK) 11. februārī publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2021. gadā palielināsies par 3,5% un 2022. gadā – par 3,1%. Prognožu atšķirības pa gadiem pamatā saistītas ar nedaudz atšķirīgu skatījumu, cik straujš būs ekonomiskās izaugsmes kritums šā gada pirmajā ceturksnī, kā arī to, ka EK savās 2022. gada prognozēs vēl nav iekļāvusi Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietekmi.

Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp veicinot naftas un pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Mēneša vidējās darba samaksas pieaugums 2021. gadā prognozēts 4,0% līmenī, 2022. gadā tam paātrinoties līdz 5,0% un šādā produktivitātes pieaugumam tuvā līmenī stabilizējoties visā laika posmā līdz 2024. gadam. Bezdarba līmenis, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā, šogad vēl nedaudz paaugstināsies līdz 8,3%, ekonomikas krīzei darba tirgū atspoguļojoties ar nelielu nobīdi. Savukārt 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs, pēc FM prognozēm, atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Negatīvie riski pašlaik saistās galvenokārt ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM konsultējās ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11. februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties mājaslapā.

Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Balstoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Komentāri