Gandrīz puse no atkārtotiem ātruma pārkāpumiem notiek apdzīvotās vietās

Valsts policija 2020. gadā veica apjomīgu pētījumu, kurā analizēja datus par personām, kuras gada laikā atkārtoti pārkāpušas ātruma ierobežojumus par vairāk nekā 31 km/h. Rezultāti nav iepriecinoši – pētījumā noskaidrots, ka šie autovadītāji, kuri gada laikā pārkāpuši noteikto ātrumu, vidēji saņēmuši vairāk nekā četrus protokolus par dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Turklāt teju puse atkārtoto ātruma pārkāpumu notiek apdzīvotās vietās, kas rada lielāku apdraudējumu pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Kā var secināt no iegūtajiem pētījuma datiem, salīdzinot ar citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ātrumpārkāpumi tiek konstatēti visbiežāk – 2020. gadā ātruma pārkāpumi veidoja 82% no visiem pētījuma grupā esošo cilvēku pārkāpumiem.

Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics skaidro, ka šāda situācija ir tikai izpētītājā autovadītāju grupā, nevis sabiedrībā kopumā, un to ietekmē vairāki aspekti. “Būtiskais pieaugums visticamāk ir skaidrojams ar diviem aspektiem. Pirmkārt, autovadītāju uzvedība attiecībā uz pārkāpumu veikšanu progresē visu laiku, jo lielākajā daļā gadījumu persona savus veiktos pārkāpumus uztver kā normu. Otrkārt, policija ir veikusi vairāku kontroles pilnveides pasākumu īstenošanu. Tas nozīmē, ka, palielinoties iespējām uzraudzīt ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, palielinās arī konstatēto pārkāpumu skaits,” skaidro Andis Rinkevics.

Papildus ātruma pārkāpumiem izpētītā autovadītāju grupa regulāri pārkāpj arī citus noteikumus. Starp biežāk pieļautajiem pārkāpumiem atrodama gan drošības jostu neizmantošana, gan autovadītāja apliecības neesamība vai liegums to izmantot. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas izvēlas atkārtoti pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, nebaidās apdraudēt ne savu, ne apkārtējo drošību dažādos veidos. Turklāt, daļa šo cilvēku pat nav ieguvuši tiesības vadīt auto. Līdz ar to nav iespējams runāt par to, ka autovadītājs spēs kontrolēt savu auto gadījumā, ja pārkāpto noteikumu dēļ radīsies avārijas situācija.

Veiktais pētījums parāda arī to, ka 25% gadījumu atkārtoti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus veikuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Vēl jo vairāk – 86% gadījumu jauni autovadītāji vecumā no 18 līdz 19 gadiem atkārtoti pārkāpuši ātruma ierobežojumus vairāk nekā par 31 km/h. Tas nozīmē, ka starp cilvēkiem, kam gada laikā atkārtoti bijuši vairāki smagi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, ir pavisam jauni autovadītāji, kas nesen ieguvuši vadītāja apliecību. Turklāt šajā pašā vecumā grupā starp analizētajiem autovadītājiem bieži noteikumu pārkāpumi ir gan braukšana bez tiesībām, gan agresīva braukšana. Jāsecina, ka šie vadītāji ir pārāk pārliecināti par savām braukšanas spējām ņemot vērā viņu salīdzinoši mazo braukšanas pieredzi.

Kā norāda Andis Rinkevics, šāda situācija ir ļoti satraucoša un var norādīt uz problēmām jauno autovadītāju apmācībā. Tāpēc nepieciešams izmantot dažādus rīkus, kas varētu mazināt ātruma ierobežojumu pārkāpšanu. “Attiecībā uz ātruma pārkāpējiem, uzsvars būtu jāliek uz visiem instrumentiem – gan informācijas izplatīšanu, autovadītāju izglītošanu, gan kontroli, gan infrastruktūras pilnveidošanu. Ja kāds no šiem instrumentiem nestrādās, daļa personu pārkāps noteikumus un apdraudēs citus satiksmes dalībniekus. Labs risinājums ir vidējā ātruma kontroles sistēma, kas palīdz izdarīt secinājumus par vadītāja uzvedību uz ceļa visa posma garumā, nevis atsevišķā punktā. Ir jāsaprot, ka kontroles pasākumi uz ceļiem tiešā veidā saistīti ar autovadītāju pašdisciplīnu.”