Globālā ekonomiskā vide joprojām sarežģīta

Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu cenas ir kritušās, un pasaules ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Tomēr eirozonā izaugsme joprojām ir vāja – 2023. gada trešajā ceturksnī IKP pieauga tikai par 0,1 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pasaules tirdzniecība sarūk un uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir negatīvs, secināts jaunākajā bankas Citadele Baltijas ekonomikas apskatā.

Lai arī gan ASV, gan eirozonas ražotāji joprojām ir piesardzīgi par jauniem pasūtījumiem, saražoto un nepārdoto preču krājumi pakāpeniski samazinās. “Šis kritums pakāpeniski veicinās faktiskās ražošanas pieaugumu, un eirozonā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā varētu sākt palielināties 2024. gada 1. ceturksnī. Tajā pašā laikā bezdarba līmenis joprojām ir zems un inflācijas samazināšanās veicinās patēriņa pieaugumu. Tomēr pieaugošās procentu likmes turpinās ietekmēt būvniecības un mājokļu tirgu un ģeopolitiskā spriedze joprojām ir augsta,” norāda Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists.

Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, 2023. gadā IKP eirozonā pieaugs tikai par 0,5 %. Sagaidāms, ka izaugsme saglabāsies zema arī 2024. gadā, IKP pieaugot tikai par 0,7 %.

Mazākas enerģijas cenas un ražotāju cenu kritums mazinājis inflāciju

Oktobrī inflācija eirozonā palēninājās līdz 2,9 %, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 27 mēnešu laikā (kopš 2021. gada jūlija). Apsteidzošie rādītāji liecina, ka inflācija eirozonā turpinās palēnināties. Ja nebūs negatīvu pārsteigumu, piemēram, jaunu ģeopolitisko saspīlējumu, eirozonas inflācija 2024. gada sākumā varētu būt tuvu 2 %. Vienlaikus energoresursu cenas Eiropā joprojām ir augstas, neraugoties uz gandrīz pilnām dabasgāzes krātuvēm. Ierobežotā piedāvājuma dēļ tiek prognozēts, ka dabasgāzes nākotnes līgumos cenas atgriezīsies normālā līmenī tikai 2026. gadā, kad tiks pabeigti lielie sašķidrinātās dabasgāzes eksporta jaudas palielināšanas projekti.

Procentu likmes sasniegušas maksimumu

Strauji pastiprinot monetārās politikas stingrību, ECB procentu likmes sasniegušas augstāko līmeni kopš 1999. gada. Monetārā politika reālo ekonomiku ietekmē ar salīdzinoši lielu laika nobīdi, un pēdējo gadu ļoti zemo procentu likmju periodā mājsaimniecības un uzņēmumi eirozonā arvien vairāk kredītiem ir izvēlējušies fiksētas procentu likmes. Līdz ar to parāda apkalpošanas izmaksas eirozonā nav pieaugušas tik strauji kā ECB monetārās politikas procentu likmes.

Tā kā inflācija eirozonā ir būtiski palēninājusies un ekonomikas izaugsme ir ļoti gausa, finanšu tirgi prognozē, ka pirmais procentu likmju samazinājums notiks jau līdz 2024. gada vidum ar vairāk nekā 50 % varbūtību, ka tas varētu notikt jau 2024. gada aprīlī. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšana, visticamāk, būs pakāpeniska. Ilgtermiņa procentu likmju kāpums liecina, ka vidējā un ilgtermiņā procentu likmes, visticamāk, būs augstākas nekā iepriekšējā desmitgadē.

Eirozonas izaugsmes perspektīvas joprojām vājas

Procentu likmju kāpums, vājš globālais pieprasījums rūpniecībā un lēnā atkopšanās Ķīnā, kā arī strukturālās konkurētspējas problēmas, ko rada augstās energoresursu cenas, turpina negatīvi ietekmēt izaugsmi eirozonā. Kopš 2023. gada pavasara ekonomikas noskaņojums ir pasliktinājies – atkopšanās pakalpojumu nozarēs ir noplakusi, savukārt apstrādes rūpniecībā un būvniecībā noskaņojums joprojām ir negatīvs.

Būvniecības nozare arvien vairāk izjūt augstāku procentu likmju ietekmi, īpaši mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma tirgos. Vācijas būvniecības uzņēmumu daļa, kas ziņo par nepietiekamu pieprasījumu, ir sasniegusi 2008. gada līmeni. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecībā ir parādījušās pirmās pozitīvās pazīmes, piemēram, ES Komisijas veiktā aptauja liecina, ka Vācijas rūpniecībā nepārdoto preču krājumi samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Līdz ar to vajadzētu palielināties jaunu pasūtījumu skaitam un attiecīgi pieaugt ražošanas apjomam.

Baltijas reģionā mērena recesija

Inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis IKP pieaugumu Baltijā. 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,1 % salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, savukārt Lietuvas IKP nemainījās un Igaunijas IKP 2023. gada otrajā ceturksnī samazinājās par 3 %. Vāja ārējā pieprasījuma dēļ rūpniecības izlaide ir samazinājusies visās Baltijas valstīs, savukārt pakalpojumu nozarēs pārsvarā turpinājusies izaugsme.

Apsteidzošie rādītāji Baltijas reģionā uzrāda atšķirīgas tendences. Lietuvā ekonomiskā aktivitāte sāk palielināties, ko, galvenokārt, veicina noskaņojuma uzlabošanās ražošanas sektorā. Latvijā ekonomikas noskaņojums pēdējos mēnešos saglabājies stabils, savukārt Igaunijā oktobra ekonomikas noskaņojuma indekss uzrādījis vājāko rādījumu pēdējo 40 mēnešu laikā. Igaunijas ekonomikā situācija ir sliktāka nekā pārējās Baltijas valstīs, jo Igaunijā ir augstāks privātā sektora parāda līmenis un tā ir tuvāka Skandināvijas ekonomikām, kuras piedzīvo būvniecības lejupslīdi.

Straujš parādu apkalpošanas izmaksu pieaugums

Kredīti Baltijā pārsvarā tiek izsniegti ar mainīgām likmēm, līdz ar to salīdzinājumā ar citām valstīm Baltijas valstu ekonomikas ātrāk reaģē uz monetārās politikas stingrības palielināšanu. Augstāks privātā sektora parāda līmenis ir viens no iemesliem, kāpēc Igaunijas IKP ir samazinājies vairāk nekā Latvijā un Lietuvā. Privātā sektora parāda līmenis Lietuvā un Latvijā ir viens no zemākajiem eirozonā, tāpēc parāda apkalpošanas izmaksas ir pieaugušas tikai nedaudz, lai gan ietekme uz individuāliem aizņēmējiem var būt ievērojama.

Zemais parāda līmenis, mainīgas procentu likmes, kredītu izmantošana un salīdzinoši veselīga cenu un ienākumu attiecība mājokļu tirgū ir ļāvusi turpināt jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanu Baltijas valstīs, neraugoties uz augstajām procentu likmēm. Ātra reakcija uz monetārās politikas izmaiņām nozīmē arī to, ka gaidāmā procentu likmju samazināšana veicinās ekonomikas atveseļošanos, sākot ar 2024. gada vidu.

Būvniecības sektora noskaņojums Baltijā stabils

Būvniecība ir viena no nozarēm, kas ir visjutīgākā pret procentu likmju kāpumu, un nozares perspektīvas 2024. gadam ir ļoti neskaidras. Vācijas būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas ziņo par nepietiekamu pieprasījumu, ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2008. gada, jaunu būvatļauju skaits eirozonā samazinās, savukārt mājokļu cenas krītas vairākās valstīs. Tomēr vienlaikus jaunu hipotekāro kredītu izsniegšana Baltijā turpinās, neraugoties uz augstākām likmēm, un kreditēšanas apjomi joprojām ir krietni virs līmeņa pirms pandēmijas. Daļa no jaunajām kreditēšanām 2024. gadā ir nesen pabeigtie būvniecības projekti, jo pirkuma līgumi tika parakstīti pirms būvniecības pabeigšanas.

Mājokļu cenas Baltijā stabilizējas, bet, izņemot atsevišķus tirgus segmentus, nemazinās. Savukārt būvniecības sektora noskaņojums Lietuvā un Latvijā saglabājas stabils un neliecina par lejupslīdi tuvākajā laikā. Noturība būvniecības sektorā daļēji varētu būt saistīta ar spēcīgu valsts sektora pieprasījumu, ko veicina ES investīciju pieejamība.

Iespējams pieaugums apstrādes rūpniecībā

Vājš globālais pieprasījums un salīdzinoši augstais preču krājumu līmenis, kas radies daudzās nozarēs visā pasaulē kopš pandēmijas beigām, ir negatīvi ietekmējis Baltijas rūpniecību 2023. gadā, un jau vairāk nekā gadu rūpniecībā vērojams ražošanas apjomu kritums. Tajā pašā laikā parādījušās pirmās stabilizācijas pazīmes eirozonas apstrādes rūpniecībā, jo krājumu līmenis ir sācis samazināties. Krājumu līmeņa samazināšanās veicinās pakāpenisku ražošanas pieaugumu, un tas norāda uz potenciālu pieaugumu rūpniecībā 2024. gadā.

Šobrīd pozitīvas tendences vairāk redzamas Lietuvā, bet Latvijas un Igaunijas ražošanas sektors, visticamāk, tām drīzumā sekos. Taču paredzams, ka nozares atveseļošanās nākamgad būs pakāpeniska. Pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir neskaidras, eirozonas izaugsme ir apstājusies, ASV joprojām ir iespējama recesija, bet straujais procentu likmju kāpums būtiski samazinājis aktivitāti būvniecības sektorā. Savukārt straujš ražotāju cenu kritums eirozonā radīs spiedienu Baltijas ražotājiem samazināt cenas precēm un komponentiem, ko tie ražo Eiropas klientiem. Cenu samazināšana, īpaši pārdodot nepārdoto produkciju, var radīt papildu finansiālo spiedienu uz ražošanas uzņēmumiem.

Patērētāju noskaņojums uzlabojas

Algas Baltijā turpina pieaugt, bezdarbs joprojām ir zems un inflācija strauji samazinās. Tomēr patēriņa cenas Baltijā pēdējos divos gados ir pieaugušas par vairāk nekā 25 % un ienākumu pieaugums nav spējis sekot līdzi inflācijai. Tas atspoguļojas salīdzinoši vājos mazumtirdzniecības skaitļos 2023. gadā, jo pārdošanas apjomi ir samazinājušies visās trīs Baltijas valstīs. Inflācija samazinājusi patērētāju pirktspēju un ienākumu pieaugums vēl nav sasniedzis neseno cenu pieaugumu. Vienlaikus procentu likmju pieaugums palielinājis kredītmaksājumus, savukārt pandēmijas laikā izveidotie papildu uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti.

Rezultātā mājsaimniecību noguldījumu pieaugums bankās palēninās, savukārt patēriņa kredītu izsniegšana pieaug. Tikmēr patērētāju noskaņojuma tendences Baltijas reģionā joprojām ir atšķirīgas. Lietuvā un Latvijā patērētāju uzticības līmenis ir tuvu augstākajiem līmeņiem, kas pēdējo reizi bija vērojams pirms vairākiem gadiem, un patērētāju optimismu galvenokārt veicina inflācijas palēnināšanās. Savukārt Igaunijā patērētāju noskaņojums joprojām ir vājš.

Eksporta pakalpojumu nozares turpina augt, bet tūrisms vēl atpaliek

2023. gadā pakalpojumu nozares Baltijā pārsvarā turpināja augt, un nozaru noskaņojums ir saglabājies stabils Lietuvā un Latvijā, bet nedaudz samazinājies Igaunijā. Iekšējo pakalpojumu nozares turpināja atgūties no COVID-19 pandēmijas, savukārt uz eksportu orientētie profesionālo un IT pakalpojumu sektori turpina augt. Vienlaikus transporta nozari skārusi apstrādes rūpniecības lejupslīde un vājāks eksports. Tūrisms joprojām nav sasniedzis līmeni kā pirms pandēmijas, jo ārvalstu viesu skaits joprojām ir par 18 – 34 % mazāks nekā 2019. gadā. Daļēji tas saistīts ar mazāku tūristu skaitu no Krievijas un Baltkrievijas, taču arī Skandināvijas un Vācijas tūristu skaits saglabājas zem 2019. gada līmeņa.

Bezdarbs ir zems, algu pieaugums pārsniedzis 10 %

Darba tirgus Baltijas valstīs joprojām ir spēcīgs, neraugoties uz IKP kritumu. Vidējā darba samaksa Baltijā 2023. gada pirmajā pusgadā pieaugusi par vairāk nekā 12 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Bezdarbs Latvijā un Lietuvā saglabājas tuvu rekordzemam līmenim, savukārt Igaunijā vājāka ekonomikas izaugsme ir izraisījusi nelielu bezdarba pieaugumu.

Tajā pašā laikā vērojamas dažas darba tirgus vājināšanās pazīmes. Samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri ziņo par darbaspēka trūkumu kā būtisku šķērsli izaugsmei, bezdarbs Igaunijā ir nedaudz pieaudzis, īpaši apstrādes rūpniecībā un dažās pakalpojumu nozarēs, piemēram, jaunuzņēmumos, kur procentu likmju kāpums ir samazinājis piekļuvi finansējumam, un samazinājies vakanču skaits. Vidējā un ilgtermiņā darba tirgus Baltijas valstīs saglabāsies saspringts, jo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits Baltijā samazinās un darbaspēka trūkums joprojām ir būtisks šķērslis ekonomikas izaugsmei.

IKP pieaugums 2024. gadā – investīcijas publiskajā sektorā, atkopšanās apstrādes rūpniecībā

Sagaidāms, ka 2024. gadā IKP pieaugums Baltijas valstīs atsāksies, taču salīdzinoši mērenā tempā 2,3 – 2,6 %. Ražošanā redzamas pazīmes, ka krājumu samazināšanās cikls tuvojas beigām, un, visticamāk, ražošana atgriezīsies pie izaugsmes 2024. gada pirmajā pusgadā, lai gan atveseļošanās, visticamāk, būs mērena. Sagaidāms, ka 2024. gadā inflācija vidēji būs tuvu 2,5 %, savukārt algu pieaugums palēnināsies no vairāk nekā 10 % 2023. gadā līdz 6,4 – 7,5 % diapazonam 2024. gadā. Tādējādi reālie ienākumi atkal pieaugs, kas veicinās arī patēriņa pieaugumu.

Turklāt aizdevumi Baltijā pārsvarā tiek izsniegti ar mainīgām likmēm, līdz ar to Baltijas reģions monetārās politikas ietekmi jau ir izjutis ātrāk nekā citas valstis. Procentu likmju samazināšana, kas, domājams, sāksies līdz 2024. gada vidum, arī sekmēs ekonomikas atveseļošanos. Visbeidzot, vājo privātā sektora pieprasījumu būvniecībā 2024. gadā daļēji kompensēs ES finansētās palielinātās publiskā sektora investīcijas, un fiskālā politika kopumā joprojām ir labvēlīga, jo valstīs vēl arvien ir budžeta deficīts.

Ekonomikas izaugsmes perspektīvas joprojām pakļautas būtiskiem riskiem

Karš Ukrainā turpinās, ģeopolitiskā spriedze joprojām ir augsta un ir vēl vairāk saasinājusies Izraēlas un Palestīnas konflikta dēļ. Ķīnas ekonomika turpina cīnīties ar problēmām nekustamā īpašuma sektorā, eirozonā īstermiņa rādītāji un ekonomikas noskaņojums ir pasliktinājies, neraugoties uz inflācijas kritumu, un dabasgāzes cenas joprojām ir lielas, neraugoties uz gandrīz pilnām dabasgāzes krātuvēm.

Jauni piedāvājumu puses šoki vai negaidīti liels pieprasījums aukstās ziemas dēļ var izraisīt jaunu enerģijas cenu kāpumu. Turklāt straujas monetārās politikas stingrības palielināšana uz ekonomiku darbojas ar laika nobīdi, un procentu likmju kāpums var izraisīt būtiskāku ekonomikas lejupslīdi, nekā šobrīd prognozēts. Straujš ilgtermiņa likmju kāpums var radīt finanšu stabilitātes riskus eirozonā vai pasaulē augstā parāda līmeņa dēļ. Tāpat eirozonas izaugsmi kavē ne tikai cikliski, bet arī strukturāli faktori, piemēram, augstās enerģijas cenas un pieaugošā konkurence tādās kritiskās nozarēs kā automobiļu ražošana.

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists