Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem turpmākai investīciju piesaistei un darbavietu radīšanai. Piemēram, Valmieras industriālajā parkā divu darbību plānojošo uzņēmumu prognozētais elektroenerģijas patēriņš būs salīdzināms ar visas Valmieras pilsētas pašreizējo patēriņu, tika izcelts Vēja enerģijas asociācijas rīkotajā konferencē “Vai (kā) vējš var kļūt par reģionu attīstības dzinējspēku?”. Tikmēr Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda ir aptuveni piecas reizes mazāka nekā Igaunijā un 18 reizes mazāka nekā Lietuvā.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) enerģētikas projektu portfelis šobrīd sasniedz 7,7 miljardus eiro un veido aptuveni pusi no visiem investīciju projektiem. Vienlaikus vēja enerģija Latvijā nodrošina aptuveni 3% elektroenerģijas patēriņa, kamēr Eiropā vidēji tie ir 19%. Konferencē izskanējušie piemēri rāda, ka enerģijas pieejamība un konkurētspējīga cena arvien ciešāk saistīta ar reģionu spēju gan saglabāt esošos uzņēmumus un darbavietas, gan piesaistīt jaunas investīcijas.
Enerģijas pieejamība kļūst par investīciju jautājumu
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks konferencē atgādināja par enerģētiskās krīzes ietekmi uz vienu no reģiona lielākajiem darba devējiem – “Valmieras stikla šķiedru”. Strauji pieaugot elektroenerģijas cenām, uzņēmuma darbība tika būtiski apdraudēta, radot risku arī simtiem darbavietu.
Vienlaikus Valmieras industriālajā parkā darbību plāno uzņēmumi, kuru paredzētais elektroenerģijas patēriņš būs salīdzināms ar visas Valmieras pilsētas pašreizējo patēriņu. Šis piemērs ilustrē, kā jaunu investīciju ienākšana reģionos var palielināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas un kāpēc pietiekamas ražošanas jaudas kļūst būtiskas gan esošo uzņēmumu konkurētspējai, gan jaunu investīciju piesaistei.
Jaunas enerģijas jaudas – arī iespēja reģionu ekonomikai
Konferencē tika apspriests ne tikai tas, cik daudz jaunu enerģijas jaudu Latvijā nepieciešams, bet arī tas, cik liela daļa no vēja enerģijas projektu radītās ekonomiskās vērtības paliek reģionos. Vēja parku attīstības pieredze Latvijā rāda, ka vismaz 30% no projektu investīcijām var nonākt vietējā ekonomikā – pasūtījumos Latvijas uzņēmumiem, darbavietās un dažādu vietējo pakalpojumu izmantošanā. Ekonomiskais pienesums sākas jau projekta attīstības un būvniecības laikā un turpinās visā vēja parka darbības laikā.
“Runājot par miljardiem eiro investīciju un ieguvumiem Latvijas ekonomikai, nedrīkstam pazaudēt vietējā cilvēka perspektīvu – ko šis projekts nozīmēs man un manai dzīvesvietai? Vēja parka ietekmi visvairāk izjūt tieši vietējie, tāpēc nav pamatoti sagaidīt, ka pietiks ar argumentu par ieguvumu valstij kopumā. Ieguvumam jābūt redzamam tur, kur vēja parks atrodas,” uzsver Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Konferencē izskanēja, ka ekonomiskais pienesums ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka vietējo kopienu attieksmi pret vēja parkiem. Ārvalstu pieredze izceļ trīs priekšnoteikumus veiksmīgai projektu attīstībai – praktiskus ieguvumus vietējām kopienām, ekonomiskās līdzdalības iespējas un savlaicīgu, caurskatāmu sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem.
“Attīstītājs ienāk teritorijā, kur cilvēki jau dzīvo, strādā un ir veidojuši savu vidi. Tāpēc sadarbība nevar sākties brīdī, kad visi būtiskie lēmumi jau ir pieņemti. Tai jāsākas laikus un ar cieņu pret vietējiem. Mērķim būtu jābūt nevis vienkārši uzbūvēt projektu konkrētā vietā, bet ilgtermiņā kļūt par daļu no šīs kopienas,” norāda T. Nāburgs.
Vēja enerģija, lauksaimniecība un tūrisms var attīstīties līdzās
Konferencē aplūkotā ārvalstu pieredze rāda, ka vēja parku attīstība var notikt līdzās citām reģionu ekonomikas nozarēm. Skotijā stabili zemes nomas ienākumi ļāvuši lauksaimniekiem investēt saimniecību attīstībā, būvēt jaunas darbnīcas, attīstīt mazumtirdzniecību un tūrismu. Prezentētie dati liecina, ka 60% aptaujāto saimniecību izmantojušas no vēja parkiem iegūtos maksājumus savas darbības dažādošanai.
Skotijas teritorijās, kur no 2009. līdz 2023. gadam vēja enerģijas jauda pieauga par 410%, tūrisma darbavietu skaits pieauga par 24%. Tas nepierāda vēja parku saistību ar tūrisma veicināšanu, taču neuzrāda arī uzskatāmu negatīvu ietekmi uz tūrisma attīstību. Savukārt Ziemeļvācijā veiktajā aptaujā 65% tūristu bija pamanījuši vēja turbīnas, taču tikai 6,3% tās uztvēra kā traucējošas un tikai 1,1% norādīja, ka to dēļ konkrētajā vietā neatgrieztos.
Konferencē secināts, ka Latvijai, kur daudzi vēja enerģijas projekti vēl ir attīstības sākumposmā, ir iespēja izmantot to valstu pieredzi, kur vēja enerģija attīstīta ilgāk. Pieaugot enerģijas pieprasījumam un attīstot jaunas ražošanas jaudas, būtisks jautājums būs ne tikai par saražotās enerģijas apjomu, bet arī par to, cik liela daļa projektu radītās ekonomiskās vērtības paliek konkrētajā reģionā un vai vietējie iedzīvotāji šo ieguvumu izjūt savā ikdienā.