Izglītības jomas eksperti spriež par izglītības nākotnes perspektīvām pēc Covid-19
Trešdien, 14. oktobrī, UNESCO nedēļas 2020 ietvaros, novērtējot izglītības būtisko lomu nākotnes veidošanā, notika konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” sanāksme. Tajā izglītības jomas pārstāvji, politikas veidotāji un eksperti, atsaucoties UNESCO starptautiskās “Izglītības nākotnes” komisijas aicinājumam, diskutēja par izglītības nākotnes perspektīvām pēc Covid-19.
“Izglītības nākotnes (Futures of Education) ir UNESCO iniciatīva, kas aicina pārdomāt, kādu izglītību un cilvēci vēlamies nākotnē un kas ir jādara šodien, lai šo vīziju sasniegtu,” skaidro UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. Iniciatīva izveidota 2019. gadā, un UNESCO Starptautiskā komisija pulcē pasaules līmeņa politiķus, izglītības, kultūras un mākslas jomu pārstāvjus, zinātniekus, uzņēmējus un tehnoloģiju ekspertus, lai, mobilizējot zināšanas un cilvēces kolektīvo inteliģenci, kopīgi formulētu izglītības attīstības vīziju 2050. gadam un pēc tā.
“Skolas un izglītības iestādes nav tikai vietas informācijas un kognitīvo prasmju iegūšanai, tās ir svarīgas socializācijas vietas, kur apgūst prasmes, kas nepieciešamas dzīvošanai civilizētā sabiedrībā. Vissvarīgākais izglītības procesā ir izglītības pieejamība visiem, jo pretējā gadījumā ir redzamas negatīvas sekas uz sabiedrību un tās attiecas uz visām valstīm – bagātām un nabadzīgām. Tāpat būtiska ir izglītība mūža garumā, jo nākotnes sabiedrības izmaiņas nešaubīgi ietekmēs automatizācija, robotizācija un mākslīgā intelekta attīstība, kas vienlaikus ievērojami izmainīs ekonomiku un attiecības sabiedrībā. Līdz ar to jebkuram indivīdam jābūt gatavam pielāgoties izmaiņām mūža garumā, jo jau pašreiz ir tādas profesijas, kas Covid-19 ietekmē jau sāk izzust, un nākotnē tas notiks aizvien izteiktāk,” uzsver profesore Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, UNESCO starptautiskās “Izglītības nākotnes” komisijas locekle.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ne vien uzsvēra izglītības pieejamību un nozīmību, bet arī īpaši izcēla iniciatīvas ieteikumu par zinātniskās pratības iekļaušanu mācību programmās: “Tas, ka šajā brīdī kompetenču pieejā zinātniski pētnieciskā komponente ir obligāta, ļaus katram pārliecināties par to, cik vērtīgi ir būt izgudrotājam, atklājējam vai kādas problēmas detalizētam, sistēmiskam analizētājam un pārzinātājam. Cilvēkam ir būtiski sevi pilnveidot un attīstīt spēju risināt problēmas. Tā vidējā izglītības sistēmā nonāks tie skolēni, kuri jūt šo potenciālu- risināt, inovēt, izaicināt, tādā veidā pārliecinot pasauli, ka Latvijā ir daudz talantu.”
Sanāksmes laikā padomes dalībnieki dalījās viedokļos par tiem iniciatīvas “Izglītības nākotnes” ieteikumiem, kuri, viņuprāt, ir īpaši aktuāli Latvijā vai sasaucas ar pārstāvētās organizācijas šī brīža darbu. No deviņiem ieteikumiem īpaši tika akcentēts redzējums par izglītību kā kopīgu sabiedrības labumu un nepieciešamību to stiprināt ne vien vārdos, bet arī darbos. Dalībnieki izcēla skolotāju nozīmi mācīšanās procesā un nepieciešamību stiprināt profesijas prestižu un veicināt skolotāju sadarbību un profesionālo pilnveidi, kas savukārt labvēlīgi ietekmē arī skolēnu mācību rezultātus. Zinātniskā pratība tika atzīta kā nozīmīga izglītības komponente visos izglītības posmos. Tāpat tika pieminēta mūžizglītības prasme – mācīties mācīties –, kas mainīgā tirgus apstākļos kļūs aizvien svarīgāka. Jauniešu iesaiste, starppaaudžu un kopienas mācīšanās – šie tika izvirzīti kā būtiski un kvalitatīvu mūžizglītību veicinoši aspekti, kas ne vien veicina zināšanu apguvi, bet arī stiprina līdzdalības un sadarbības prasmes lokālu un globālu jautājumu risināšanai.
Vēl tika apspriestas šādas ziņojumā izvirzītas tēmas: izpratnes paplašināšana par tiesībām uz izglītību; sociālās telpas aizsargāšana, ko veido skola; bezmaksas un atvērtās piekļuves tehnoloģijas skolēniem un skolotājiem; valsts iekšējās un starptautiskās izglītības finansēšanas aizsargāšana; pasaules mēroga solidaritātes veicināšana ar mērķi izbeigt pašreizējo nevienlīdzības līmeni.
Par konsultatīvo padomi “Izglītība visiem”
Konsultatīvā padome “Izglītība visiem”, dibināta 2005. gadā un ierasti tiek sasaukta reizi pusgadā, ietver pārstāvjus no daudzām iesaistītajām pusēm, tādējādi veidojot auglīgu platformu diskusijām par atbildību kvalitatīvā -izglītībā Latvijā. Konsultatīvā padome “Izglītība visiem” ir izglītības jomas starpnozaru konsultatīva institūcija, kas veido saikni starp valdību un sabiedrību, kā arī veicina ANO, UNESCO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju izglītības jomā izstrādāto ieteikumu ieviešanu Latvijā. Padomes mērķis ir veicināt ministriju un citu pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai visiem nodrošinātu iekļaujošu, līdztiesīgu un kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītību. Padomē ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Autisma apvienības, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas jaunatnes padomes u.c. valsts un nevalstiskajam organizācijām. Plašāk: https://likumi.lv/doc.php?id=79116.