Kariņš: Pedagogi nav vienīgie, kuriem nepietiek naudas

Tas ir frustrējoši, ka esam ielikuši vēsturiski lielāko pieaugumu, bet mums tik un tā draud ar streiku, runājot par pedagogu gaidāmo streiku, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja premjers Krišjānis Kariņš.

Kariņš norādīja, ka šogad izglītības budžetā šiem mērķiem ir paredzēti ap 100 miljoni eiro un par to nav jāraizējas, bet jautājums ir par nākotni, kā nodrošināt algu pieauguma turpināšanos.

“Es ceru, ka beigās veselais saprāts uzvarēs, mums pēdējos gadus ir tā kā pa akmeņiem gājis ar visādiem draudiem. Mērķis mums ir vienots. Jāatgādina, ka tas ir lielākais viena gada pieaugums jebkur. [..] Kaut kur ir jāsaprot arī otrai pusei, ka ir jāsadarbojas. Ko tad mēs darīsim, jo visām nozarēm trūkst naudas. Ja mēs visi šādi darīsim, tad valsts apstāsies,” sacīja Kariņš.

Kā zināms, ja līdz 15. martam netiks izpildītas pedagogu prasības, 24. aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks uzsākts Vislatvijas pedagogu streiks. Par to paziņojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Politikas veidotāji un nozares ministra Anda Čakša patreiz argumentē, ka nauda pedagogu algu celšanai netiks virzīta no ikgadējā valsts budžeta, bet gan tikšot meklēta no skolu tīkla optimizācijas. Kā LIZDA Padomes sēdē uzsvēra A. Čakša, tad viens no viņas kā ministres būtiskākajiem darbības mērķiem esot atalgojuma sistēmas sakārtošana izglītības nozarē. Taču, viņasprāt, ir būtiska secība, kādā tas tiek darīts un tieši pašvaldības esot nopietns partneris, lai algu sistēmu sakārtotu pareizi. Ministre uzskata, ka skolu tīkls nav gājis līdzi demogrāfijas rādītājiem Latvijā, tādēļ 40% pašvaldību skolu tīkls nav sakārtots. “Mums ir kopīgi jāizdomā kā šo resursu izmantot maksimāli efektīvi,” pauda ministre.

Tikmēr LIZDA Padomes locekļi, arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure, uzsvēra, ka vēlme meklēt naudu pedagogu algām skolu tīkla sakārtošanā nav pieņemams mehānisms.

Vanaga atzina: “Pedagogam nav jāsāp galvai, kur, vai, kad un cik daudz tiks ņemta nauda viņu algām. Turklāt jau tagad ir saprotams, ka no skolu tīkla sakārtošanas visi trūkstošie līdzekļi netiks iegūti”. Tikmēr Padomes locekļi no dažādiem Latvijas reģioniem un izglītības pakāpēm uzsvēra, ka ir segmenti, kuros skolu tīkls jau šobrīd ir sakārtots un tajā nav, ko vēl vairāk “saīsināt”.

LPS pārstāve Ināra Dundure uzsvēra: “ja vienošanos paraksta valdība, tad tas ir jāpilda! Pretējā gadījumā nāks nākama valdība, atkal nepildīs nevienu solījumu un mēs visi būsim kā vāveres ritenī.” Tāpat I. Dundure neslēpa skepsi: “kā šobrīd jau var solīt naudu pedagogu algām no skolu tīkla sakārtošanas, ja vēl nav pat zināmi kritēriju pēc kuriem šis tīkls būtu jāoptimizē. Vēl nav pat aptuvenu aprēķinu, kāds būs efekts un ieguvumi. Bet valdība to jau liek kā finanšu avotu, lai gan aprēķini- kāds būs ietaupījums – jāpabeidz tikai jūnijā.”