Krities studējošo un uzņemto studentu skaits

2020./2021. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 78,5 tūkstoši studentu, kas ir par 1,1 % mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēc būtiska kāpuma iepriekšējā gadā samazinājies arī uzņemto studentu skaits.

2020./2021. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28,7 tūkstoši studentu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Puse uzņemto studentu (51,6 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 24,8 % – maģistra, 21,7 % – koledžas, savukārt 1,9 % – doktora līmeņa programmās.  Nemainīgi jauno studentu vidū vairāk ir sievietes – 16,3 tūkstoši jeb 56,7 % no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (56,1 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43,9 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Izmaiņas uzņemto, studējošo un grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaitā

Šajā akadēmiskajā gadā vērojama mobilo studentu*, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas, skaita samazināšanās, kam pēdējos gadus bija tendence ievērojami pieaugt. Pirmo reizi būtisks samazinājums vērojams tieši uzņemto mobilo studentu skaitā – šogad studijas uzsāka 3,7 tūkstoši jeb par 26,6 % mazāk nekā pirms gada. Šobrīd Latvijā pavisam studē 10 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 1,2 % mazāk nekā pērn, taču gandrīz divreiz vairāk nekā 2014. gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem. Lielākā daļa mobilo studentu (71,8 %) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši valstīs ārpus Eiropas Savienības, turklāt 7 no 10 mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā pusi (56,7 %) no kopējā mobilo studentu skaita veido studenti, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. No visiem studentiem, kas iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, vairāk nekā puse (56,6 %) ir sieviešu, savukārt Indijā un Uzbekistānā iepriekš studējuši pārsvarā vīrieši (attiecīgi 84,2 % un 81,1 %). Visvairāk mobilo studentu (2,4 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē.

Studējošo skaits izglītības tematiskajās grupās

(tūkstošos)

*Pakalpojumi ietver: viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija, sports u.c.; transporta pakalpojumi; vides aizsardzība; civilā un militārā aizsardzība.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados vairāk nekā trešdaļa jeb 10,2 tūkstoši pirmkursnieku izvēlējās apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, taču kopumā pēdējo 10 gadu laikā šim īpatsvaram ir tendence nedaudz samazināties. Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās tika uzņemti 4,5 tūkstoši studentu jeb 15,7 % no kopējā skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā – 4,2 tūkstoši jeb 14,7 %. Šogad vislielākais uzņemto studentu kāpums bija vērojams izglītības studiju programmās – tās izvēlējās apgūt 1,8 tūkstoši studējošo (6,1 %), kas ir par 154 studentiem vairāk nekā pērn.

Kopš 2017. gada izglītības iestāžu skaits saglabājies nemainīgs – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs (29 augstskolās un 25 koledžās). Trīs lielākajās Latvijas universitātēs (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte) studē teju puse (49,4 %) no kopējā studentu skaita. Kopumā 17 izglītības iestādēs studējošo skaits pārsniedz tūkstoti, savukārt 13 izglītības iestādēs (galvenokārt – koledžās) studējošo skaits ir mazāks par 200.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (78,5 tūkstoši) ir samazinājies par gandrīz tūkstoti, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 4,4 tūkstošiem jeb 5,3 %. Koledžas līmeņa programmās studē 14,1 tūkstotis, bakalaura – 44,2 tūkstoši, maģistra – 18,2 tūkstoši, savukārt doktora līmeņa programmās – 2 tūkstoši studentu. Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26,5 tūkstoši jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā – 11,9 tūkstoši jeb 15,2 %. Studējošo skaita kāpums vērojams veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras šajā gadā apgūst 13,2 tūkstoši (16,8 %) studentu jeb par 11,4 % vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Vienlaikus par 4,1 % pieaudzis studējošo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kuras apgūst 7,6 tūkstoši jeb 9,6 %.

2020./2021. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes. Tajās patlaban studē 2039 doktoranti, no kuriem trešdaļa (32,9 %) sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā, savukārt gandrīz 20 % studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

2020. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,5 tūkstoši studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 2,2 % mazāk. Vairāk nekā trešdaļa (36,4 %) jeb 5,3 tūkstoši ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 19,1 % jeb 2,8 tūkstoši – veselības aprūpē un sociālajā labklājībā. Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.

Būtiskākie rādītāji augstākajā izglītībā

	2000/01	2005/06	2010/11	2018/19	2019/20	2020/21
Augstskolās un koledžās
studējošo skaits	101 270	131 125	103 856	80 355	79 408	78 548
uzņemto skaits	32 950	43 826	31 012	27 652	29 399	28 700
grādu vai kvalifikāciju ieguvušo skaits	15 009	26 124	26 545	15 363	14 848	14 525

Plašāka informācija par aktuālajiem augstākās izglītības statistikas rādītājiem būs pieejama 5. martā oficiālās statistikas portālā sadaļā “Izglītība”.

*Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību (grādu vai kvalifikāciju).