Latvija ir nodrošināta ar sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras pieejamību
Ministru kabinets šonedēļ izskatīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informatīvo ziņojumu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta potenciālu. Balstoties uz KEM visaptverošu analīzi un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās intereses, Ministru kabinets ir uzdevis KEM uzsākt darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu.
Diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021. gada nogalē, kā arī 2022. gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā būtiski ir mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts – 2022. gadā darbību uzsāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022. gada nogalē darbu uzsāka Inkoo terminālis Somijā, un 2022. gada laikā tika izbūvēta potenciāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos, Igaunijā. KEM uzsver, ka ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu, Latvijai tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība.
Lai veiktu padziļinātu izpēti par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nepieciešamību un kopējām reģiona dabasgāzes nozares attīstības tendencēm, KEM ir strādājusi ar nozares ekspertiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm. Pēc iegūtās informācijas tika secināts, ka šajā brīdī nevieni no iesniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem nav vērtējami kā komercspējīgi vai operatīvi īstenojami, kā arī šāda termināļa izbūve nav iespējama bez būtiskām priekšrocībām un garantijām no valsts puses.
Lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm, KEM, izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secina, ka ar esošā patēriņa līmenī reģionā papildus jau esošajiem termināļiem Lietuvā un Somijā un rezerves piestātni Igaunijā, nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli.
Papildus veiktajai analīzei par komerctermināļa potenciālu jaunajos reģiona gāzapgādes sektora apstākļos, KEM ir veikusi sākotnējo konceptuālo izvērtējumu par alternatīviem risinājumiem gāzapgādes drošuma stiprināšanai.
Šobrīd Ministru kabinets ir devis uzdevumu KEM, sadarbībā ar atbildīgo Igaunijas valsts pārvaldes iestādi, uzsākt darbu pie iespējamo nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināla izmantošanai, ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošuma Latvijā. Paldiski termināls kopš 2023. gada marta ir pilnībā pārgājis Igaunijas valsts īpašumā.
Jau ziņots, ka ar 2023. gada 1. janvārī darbu ir uzsākusi Klimata un enerģētikas ministrija, kas tapusi reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas politikas jomu, tai skaitā likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” izpildi, veic Klimata un enerģētikas ministrija.