Latvijas pilsētu un novadu atšķirīgā pandēmijas pārvarēšana

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas. Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pērn ienākumi auguši cilvēkiem, kuri strādāja ķīmijas, farmācijas, elektronikas, IT un biznesa pakalpojumu, kā arī pārtikas ražošanas uzņēmumos. Samērā labi sekmējies arī meža nozarei – mežsaimniecībai un kokapstrādei. Savukārt transporta un tūrisma nozarē strādājošo kopējie ienākumi ir krasi samazinājušies.

Pandēmijas pārvarēšanā svarīga ekonomikas daudzveidība

Aplūkojot eksporta dinamiku plānošanas reģionu līdzšinējās robežās, pērn sekmīgāki bija Rīgas eksportējošie uzņēmumi. Galvaspilsētas eksportā ar katru gadu vairāk dominē biznesa un IT pakalpojumi, šīm nozarēm pandēmija nozīmēja tikai īslaicīgu attīstības piebremzēšanos. Arī Rīgas rūpniecībā liela loma ir nozarēm, kas no pandēmijas cieta maz vai pat bija ieguvējas – mašīnbūve, elektronika, ķīmija un farmācija. Globālie satricinājumi smagāk skāra Pierīgā strādājošos eksporta uzņēmumus, transporta un tūrisma krīzes skāra arī Latgali. Kurzemes, Vidzemes un Zemgales sniegums bija līdzīgs, daudz neatšķiroties no Latvijas vidējā rādītāja.

Reģionālais eksports jeb pārējā Latvijā un pārējā pasaulē gūtie ienākumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tradicionāli ir augsts trīs lielajās ostas pilsētās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Ir citas pašvaldības, kuru sasniegumi nav tik zināmi, bet ir ļoti iespaidīgi. Novads ar spēcīgāko eksportu ārpus Rīgas reģiona un lielajām pilsētām ir Saldus – novads ar daudzveidīgu rūpniecību, t.i., kokapstrādi, būvmateriālu un pārtikas ražošanu, mašīnbūvi, vieglo rūpniecību. Novadā ir arī spēcīga lauksaimniecība. Arī Dobeles novadā ir ļoti līdzīgs ienākumu līmenis un daudzveidīga nozaru struktūra.

Kontrasti starp pašvaldību attīstību joprojām lieli

Dalot jaunās pašvaldības sešās skaita ziņā vienādās daļās, eksporta ienākumu atšķirība starp stiprākās un vājākās grupas vidējo ir vairāk nekā piecas reizes. Starp pēdējiem ir vairāki Pierīgas novadi, to gadījumā varētu būt ilgtspējīga novada kā dzīvesvietas stratēģija. Taču ir arī novadi ar vāju preču un pakalpojumu eksportu, kuru tuvumā nav citu spēcīgu attīstības centru.

Ekonomiski attīstītākais plānošanas reģions ārpus galvaspilsētas ir Kurzeme, kuras pārsvars nākotnē varētu nostiprināties, pateicoties straujajai rūpniecības attīstībai divās lielajās ostas pilsētās. Liepājas rūpniecības izrāviena atspulgs jau ir vērojams pilsētas uzņēmumos strādājošo atalgojumā.

Savukārt Vidzemē meža nozare ne tikai veido lielu daļu ekonomikas, bet tai ir arī tālākai attīstībai labvēlīga struktūra – lielu daļu veido būvgaldniecība, māju un mēbeļu ražošana, un ir plaši pieejamas koksnes tālākas pārstrādes prasmes. “Ir apsveicami, ka meža nozare varētu dot arvien lielākus ienākumus šī reģiona iedzīvotājiem, bet attīstības politikas veidotājiem Vidzemē ir jāpievērš īpaši liela uzmanība eksporta diversifikācijai,” skaidro P. Strautiņš.

Komentāri