Lembergs: Trūkst argumentu novadu reformas ietvaros solītajai ekonomikas izaugsmei

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas ekonomiskais ieguvums nav redzams, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Analizējot nodarbinātības, investīcijas un citus ar ekonomiku saistītos kritērijus, Lembergs norādīja uz vairākām lietām, kas liecina, ka novadu reformas ietvaros solītā ekonomiskā izaugsme izpaliks.

“Ja mēs vērtējam no robežu maiņas skatupunkta, tad mēs redzam, ka visa Pierīga ir ļoti maz nodarbināta savā pašvaldībā, bet ir nodarbināta citā pašvaldībā. Tad, ja no šāda viedokļa pieiet, visa Pierīga ir jāpievieno Rīgai. Tas pats jādara attiecībā uz Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Jūrmalu,” norādīja Lembergs.

“Tas, ko var veicināt pašvaldība un kādā veidā tā var ietekmēt uzņēmējdarbību, tai skaitā investīciju piesaisti, ir ārkārtīgi minimāli. Un tas, ko te min – granti, telpas un nomas atlaides, – tie ir sīkumi pret to, kas interesē reālo investoru. Ja investors, tostarp ārvalstu, nevar atvērt bankā kontu, tad viņš to uzņēmējdarbību nevar veikt ne tajā, ne citā pašvaldībā,” uzsvēra Lembergs.

Pēc viņa sacītā, ja nodokļu politiku nosaka valsts, tad pašvaldības to nevar ietekmēt. “Tai skaitā visas augstskolas ir valsts,” piebilda politiķis.

Viņš norādīja, ka, pēc ministrijas viedokļa, ja pašvaldībā ir uzņēmējdarbības veicināšanas speciālists, tad pilsētā tiek veicināta uzņēmējdarbība, bet, ja tāda neesot, uzņēmējdarbība neattīstās. “Tam nav nekāda sakara. Arī Ventspils domē nav nekādu speciālistu, bet mums pēc ārvalstu tiešajām investīcijām ir otrais rezultāts aiz Rīgas. Tā ka tas nav izšķiroši, ir vai nav tas speciālists,” skaidroja Lembergs.

Tāpat aizņemšanās spēju nosaka nevis katra pašvaldība, bet valdības noteiktais aizņemšanās limits. “Mums ir trešais zemākais aizņemšanās limits. Un nevis tāpēc, ka mums nav aizņemšanās spēja, bet izsmelts ir limits,” skaidroja politiķis, norādot, ka limitu izsmēlušas nevis Ventspils, bet citas pašvaldības.

Savukārt, runājot par nodokļu ieņēmumiem, Lembergs norādīja, ka valdībai 2021. gadā būtu jāpiemaksā pašvaldībām aptuveni 270 miljonus eiro, bet pastāv lielas bažas, ka valsts šo naudu neiedos. “Var iedot un var neiedot. Kāda aizņemšanās spēja, ja mēs nezinām, vai būs 270 miljonu eiro dotācija, vai nebūs. Un ja nebūs? Tad kāds finanšu stāvoklis būs, vienalga vai apvienos, vai neapvienos? Sliktāks. Kāda ir ilgtermiņa darbības spēja? Un ko šajā jautājumā līdz robežu maiņa?” retoriski vaicāja Lembergs.

Tajā pašā laikā Lembergs atzina, ka nešaubās par to, ka attiecībā uz novadu reformu politisks lēmums jau ir pieņemts. “Mēs neesam politikā pirmo dienu un labi saprotam politiskās dzīves realitātes. Bet laiks iet, un ir svarīgi, lai politiķi tomēr varētu pamatot savus izteikumus. Ja 60 pašvaldības desmit gadus neatbilst likumam, tad tas nav normāli – vai nu ir jāmaina likums, vai jāveido pašvaldību struktūra,” uzskata politiķis.

Foto: F64

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro