Lembergs: Valdības lēmumi atstāj negatīvas sekas uz Latvijas attīstību

Ventspilij nekad, nevienā valdībā nav bijis īpašu priekšrocību, intervijā “Ventas Balss” uzsvēra Ventspils domes deputāts, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājs Aivars Lembergs.

Viņš norādīja: “Ventspilij, tāpat kā Latvijai kopumā, ir vairāki svarīgi jautājumi, kas Latvijas valdībai, parlamentam un prezidentam nav prioritāri, bet es šos uzdevumus uzskatu par vissvarīgākajiem. Tie ir daudzveidīgi pēc satura un aptver vairākas nozares. Tas jau atkal ir karš. Tas atstāj negatīvas sekas uz Latvijas attīstību, tajā skaitā uz pilsētu un pagastu teritoriju attīstību, īpaši ārpus Lielrīgas robežām.”

Pēc viņa sacītā, valdība pat nav izanalizējusi sekas un iespējas mīkstināt vai novērst tās. “Problēmu gūzma saistībā ar kara sekām, to novērtēšana vispār nav dienaskārtībā! Atsevišķi tiek runāts par drošību, taču tā ir tikai viena lielās dienaskārtības daļa. Ar karu saistītā situācija ir jāizskata no cilvēka skatpunkta: kā mazināt iemeslus, kas pazemina konkrētā ventspilnieka, Latvijas iedzīvotāja dzīves līmeni.”

Otrs svarīgs jautājums esot ostu reforma. “No 1. janvāra bija jāslēdz Ventspils brīvostas pārvalde un Rīgas brīvostas pārvalde. Tā ir ierakstīts likumā. Taču līdz šim nekas nav un, visdrīzāk, arī netiks slēgts. Ventspilī turpina strādāt divas struktūras – vecā, kas juridiski no 1. janvāra ir likvidēta, un AS Ventas osta, kas tikai tērē naudu un vairāk neko nedara. Reformas rezultātā kravu apgrozījums ostā 2020. un 2021. gadā samazinājās divas reizes. Pagājušajā gadā bija kaut kāds pieaugums, taču tas ir tikai kara dēļ un tāpēc, ka šeit varēja parādīties kravas no Kazahstānas, kuru agrāk nekad nav bijis. Tā ir īslaicīga parādība. Ja Krievija pateiks nevest kravas uz NATO valstīm, bet gan uz Krievijas ostām, tad šo kravu šeit vairs nebūs. Es ļoti ceru, ka uzvarēs veselais saprāts un ostu pārvaldība atgriezīsies pie tās formas, kāda bija līdz ASV sankcijām attiecībā pret Latviju, kas tika ieviestas pēc Latvijas valdības lūguma 2019. gada beigās,” norādīja Lembergs.