Naudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā

10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu ilgstoša glabāšana mājās nozīmē, ka nauda ar katru gadu kļūst mazāk vērtīga, norāda bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Jāatzīst, ka skaidrai naudai joprojām ir sava vieta iedzīvotāju ikdienā, un digitālo maksājumu izplatība to nemazina tik strauji, kā varētu šķist. Eiropas Centrālās bankas dati rāda, ka gandrīz divas trešdaļas eirozonas iedzīvotāju uzskata, ka iespējai norēķināties skaidrā naudā ir jāpaliek pieejamai. Tas ir saprotami un pat pamatoti īstermiņa vajadzībām un ārkārtas situācijām. Taču kā ilgtermiņa uzkrājumu instruments skaidra nauda nestrādā.

Saprātīgs orientieris finanšu līdzekļiem mājās ir summa, kas segtu vienas nedēļas pamatvajadzības gadījumos, kad īslaicīgi nav pieejami elektroniskie maksājumi, piemēram, elektroapgādes vai sakaru traucējumu laikā, vai ārkārtas situācijās nepieciešams ātri iegādāties pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus. Šo rezervi vēlams turēt nelielās nominālvērtībās, piemēram, 5, 10 vai 20 eiro banknotēs. Viss, kas pārsniedz šo apmēru, jau ir zaudēts ienesīgums.

Praksē redzam, ka cilvēki, īpaši senioru vidū, bieži pārvērtē to, ko dod lielāku summu glabāšana mājās. Mūsu novērojumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ik gadu zaudē aptuveni 3-4% no savu uzkrājumu pirktspējas tikai tāpēc vien, ka nauda gadiem paliek mājās, nevis strādā. Dati liecina, ka uz 2025. gada beigām Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā bija uzkrājuši vairāk kā 1,8 miljardus eiro, kas ir gandrīz 9,5 % no kopējiem iedzīvotāju finanšu aktīviem.

Drošības spilvens trīs mēnešu izdevumu apmērā

Runājot par plašāku finansiālo rezervi, mājsaimniecībām vajadzētu veidot drošības rezervi vismaz trīs līdz sešu mēnešu obligāto izdevumu apmērā. Daļu no šiem līdzekļiem var atstāt viegli pieejamā kontā vai krājkontā, taču ilgtermiņa mērķiem paredzētie līdzekļi jānovirza risinājumos, kas palīdz kapitālu ne tikai saglabāt, bet arī vairot.

Viens no iemesliem, kāpēc uzkrājumi netiek veidoti, ir bailes un nezināšana, proti, vai ieguldītā nauda tiešām nesīs ienesīgumu, un vai tā “nepazudīs”. Bet jāsaprot, ka ieguldīšanas veidu izvēle ir plaša. Piemēram, Citadeles dati rāda, ka teju 10 % bankas klientu Latvijā nelielus uzkrājumus veido, izmantojot krājrīku, kura gada procentu likme ir 3 %.

Tikpat nozīmīgs instruments ir pensiju 3. līmenis, kas papildus dod arī nodokļu atvieglojumus. Piemēram, ja gada laikā pensiju 3. līmenī iemaksāti 500 eiro, gada ienākumu deklarācijā iespējams atgūt līdz 127,50 eiro atgrieztā iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā. Šobrīd tajā piedalās nepilna trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir samērā zems rādītājs, ņemot vērā, cik izdevīgs šis instruments ir ilgtermiņā. Arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšana sniedz nodokļu priekšrocības un palīdz veidot ilgtermiņa uzkrājumu.

Inflācija nekur nepazudīs

Latvijas iedzīvotāju finanšu uzkrāšanas kultūrā pēdējo dažu gadu laikā ir vērojami pakāpeniski uzlabojumi. Tomēr, jo ilgāk tiek atlikts lēmums par ieguldījumiem, jo vairāk iedzīvotāji zaudē no savas nākotnes naudas. Ekonomiskā situācija mainās nepārtraukti, un inflācijas riski pēdējā laikā drīzāk pieaug, nevis mazinās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā arī turpmāk saglabāsies ap 3 % līdz 4 % līmeņa. Ticamākais scenārijs šobrīd ir vēl viens ECB 25 bāzes punktu procentu likmju paaugstinājums, kas septembrī noguldījumu iespējas likmi celtu līdz 2,5 %, tādejādi radot pievilcīgāku vidi efektīvai uzkrāšanai. Tāpēc svarīgākais nav jautājums par to, cik droši naudu glabāt mājās, bet gan par to, kā panākt, lai tā saglabātu un vairotu savu vērtību arī nākotnē.