Nedaudz pieaudzis izglītojamo skaits profesionālajā izglītībā
2021./2022. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību kopumā apgūst 28 tūkstoši izglītojamo, kas ir par 256 audzēkņiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati1.
UZŅEMTO AUDZĒKŅU SKAITS TURPINA SAMAZINĀTIES1
No 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim profesionālās izglītības programmās uzņemti 10,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 317 izglītojamajiem mazāk nekā iepriekšējā periodā. Uzņemto audzēkņu vidū vairāk ir vīriešu – 5,7 tūkstoši jeb 54,1 %, savukārt sieviešu skaits ir 4,9 tūkstoši jeb 45,9 %. Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas. Šajās programmās mācības uzsāka attiecīgi 3,6 un 2,2 tūkstoši audzēkņu jeb 34,1 % un 20,4 % no kopējā uzņemto izglītojamo skaita.
Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (28,2 %), būvniecība un civilā celtniecība (24,5 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,4 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (57 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (26,9 %) programmās.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņemto skaits pieaudzis lauksaimniecības un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – attiecīgi par 130 un 120 izglītojamajiem. Savukārt pakalpojumu jomā uzņemto audzēkņu skaits samazinājies par 314.
Vairums (81,5 %) uzņemto izglītojamo ir vecumā līdz 20 gadiem (ieskaitot), savukārt 10,5 % uzņemto audzēkņu ir 30 vai vairāk gadus veci.
Izglītojamo, uzņemto un kvalifikāciju ieguvušo skaits profesionālās izglītības programmās
(tūkstošos)
VISVAIRĀK AUDZĒKŅU INŽENIERZINĀTŅU, RAŽOŠANAS UN BŪVNIECĪBAS, VISMAZĀK – VESELĪBAS APRŪPES UN SOCIĀLĀS LABKLĀJĪBAS JOMĀ
Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,5 tūkst.), kā arī pakalpojumu2 jomā (6 tūkst.), kas attiecīgi ir 33,9 % un 21,4 % no kopējā audzēkņu skaita. Neraugoties uz to, ka ar pakalpojumiem saistītās programmas joprojām ir starp pieprasītākajām, tieši šajā jomā pēdējo gadu laikā ir bijis vislielākais izglītojamo skaita samazinājums – kopš 2017./2018. m.g. par 1,3 tūkstošiem jeb 17,4 %. Salīdzinājumā ar 2017./18. m.g. visstraujāk pieaudzis izglītojamo skaits humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomā – šīs programmas apgūst attiecīgi 4,5 un 2,8 tūkstoši jeb 15,9 % un 10,1 % no kopējā audzēkņu skaita. Pieaugums vērojams arī lauksaimniecības programmās – salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu par 28,6 % jeb 313 izglītojamajiem. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes apgūst trīs tūkstoši jeb 10,9 %, savukārt vismazākais izglītojamo skaits joprojām ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras apgūst 780 jeb 2,8 % no kopējā skaita.
No kopējā audzēkņu skaita 24,9 tūkstoši jeb 88,9 % mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, trīs tūkstoši jeb 10,8 % apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,3 % – profesionālās pamatizglītības programmas.
Izglītojamo skaits izglītības tematiskajās grupās
(tūkstošos)
MĀCĪBU PROGRAMMU IZVĒLE ATŠĶIRAS STARP VĪRIEŠIEM UN SIEVIETĒM
Profesionālās izglītības programmās vairāk ir vīriešu – 15,7 tūkstoši jeb 56,2 % no kopējā audzēkņu skaita, savukārt sieviešu skaits attiecīgi ir 12,3 tūkstoši jeb 43,8 %. Lai gan sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tas joprojām ir par 4 procentpunktiem lielāks nekā 2010. gadā (39,8 %).
Vairāk nekā puse (52,7 %) vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kam seko dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (16,8 %). Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst vien 76 jeb 0,5 % no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā. Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas (galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi), kuras apgūst 35 % sieviešu. Vairāk nekā ceturtdaļa (25,9 %) sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, bet 17,5 % apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.
2021. GADĀ KVALIFIKĀCIJU IEGUVA 6,3 TŪKSTOŠI AUDZĒKŅU
Iepriekšējā gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 6,3 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 5,3 % jeb 317 izglītojamajiem vairāk nekā 2020. gadā. Trešdaļa (34,3 %) jeb 2,2 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, savukārt 1,5 tūkstoši jeb 23,2 % – pakalpojumu jomā. 2021. gadā absolventu skaits profesionālajā izglītībā bija par 29,7 % mazāks nekā pirms 10 gadiem, ko būtiski ietekmē šajā laika posmā sarukušais jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 19 gadiem iedzīvotāju kopskaitā – par 26 %.
2021./2022. m.g. profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 55 izglītības iestādes (43 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un 2 vidusskolas). Trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. 2021./2022. m.g. tika atklāta jauna izglītības iestāde – Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, kur vispārizglītojošo priekšmetu studijas apvienotas ar militāro pamatprasmju un vērtību attīstīšanu.
Plašāka informācija par aktuālajiem profesionālās izglītības statistikas rādītājiem ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Profesionālā izglītība”.
1Informācija par profesionālo izglītību sagatavota, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas un CSP datiem.
2Pakalpojumi ietver: viesnīcu un restorānu pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, tūrisma un atpūtas organizācija, sports, transporta pakalpojumi u.c.