Nevainīgais Bordāns
13. Saeimas vēlēšanas jau sāk šķist kā aiz kalniem, un tās ir sagādājušas ne mazums politikā ierastu un arī pārsteidzošu lietu. Viens no pārsteigumiem, kā vēlētājiem, tā kaimiņu politiskajiem spēkiem, ir Jaunās konservatīvās partijas (JKP) augstie reitingi un viņu iegūtie 16 mandāti Saeimā.
Pirms divām nedēļām partijas līderis un premjera amata kandidāts Jānis Bordāns steidzās uzņemties valdības veidotāja pienākumus un ātri vien sadalīja sev vēlamos posteņus valsts pārvaldē. Sak’, arī smilšu kastē viens bērns parasti uzņemas līdera lomu, mēģinot komandēt citus un gribot uzcelt vislabākās smilšu pilis.
Ja Bordāns būtu viens no amerikāņu supervaroņiem, mēs viņu varētu dēvēt par Misteru Tiesiskumu, jo tas ir lauciņš, par ko viņš stāv un krīt ne vien partijas priekšvēlēšanu programmā, bet arī valdības veidošanas procesa retorikā. Diemžēl nez kāpēc ieņemt vēlamo troni – Tieslietu ministriju – nav viņa plānā. Diemžēl arī supervaroņa apmetni viņam ap pleciem neviens neliek, nākas vien cīnīties pašam.
Taču tā vietā, lai ar potenciālajiem koalīcijas biedriem izrunātu aktuālos jautājumus par valsts nākotni un diskusiju veidā nonāktu pie secinājumiem, Bordāns pēkšņi spēra ārā savu amatu sadalījumu. Pēterītim dosim spainīti, Anniņai – lāpstiņu, bet Jurīti no smilšu kastes rīdīsim ārā, jo viņš jau pārāk ilgi šeit rotaļājas. Jānāk taču jaunajiem!
Kamēr Mārcis Bendiks JKP ticību savai “kladzināšanai” un “sava pašapstulbojuma nodemonstrēšanu” vērtē kā nopietnu simptomu, tikmēr polittehnologs Jurģis Liepnieks raidījumā “Krustpunktā” Latvijas Radio izteica versiju, ka Bordāna izgājieni nerodas no partijas vai tās flagmaņa muļķības vai nelielās pieredzes, bet no apzinātas vēlmes nebūt koalīcijā un neveidot valdību, bet gan palikt opozīcijā. Atgriežamies pie spēlēšanās smilšu kastē, un īstais plāns ir palikt sliktajam puisītim, nevis labajam vadonim. Jo tā vieglāk ir īstenot pašam savus mērķus, piemēram, popularitātes celšanu vai nestabilitātes audzēšanu valstī.
Bordāna kungam, šķiet, vainīgi ir visi citi. Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pārējām partijām viņš pārmet “veco laiku stila politiku aiz kadra”, ar to domājot aizkulišu valdības darināšanu. Bordāns ir gandarīts ar savu jauno laiku politiku. Citas partijas, viņaprāt, runājot “ne par ko” un “ne ar konkrētiem cilvēkiem”, tajā pašā laikā opozīcija Bordānam sarunu partneru starpā pastiprinās, un ir zināms, ka viņi konkrētās sarunās starp konkrētiem partiju pārstāvjiem ir nonākuši pie reāliem kopsaucējiem.
Ideoloģiski vistuvāk stāvošās “Attīstībai/Par!” un “Jaunā Vienotība” (JV) ir devušas mājienu par politisku bloku ar 21 mandātu, kas jau ir vērā ņemams spēks politiskajā rotaļlaukumā. Visiem jau zināms, ka tā sauktajām latviskajām partijām jāturas kopā, vēršot dusmīgus skatus uz “Saskaņu”. Teorētiski šāds koalīcijas modelis ir gana reāls un pietiekami spēcīgs, jo latvisko partiju koalīcijai bez Jaunās Konservatīvās partijas būtu 61 mandāts.
Ar ko izskaidrojama JKP izcelšanās un atdalīšanās? Vai to varam norakstīt uz paštaisno un egoistisko Bordāna personību (neizdiskutējot nomest valdības amatus uz galda)? No “konservatīvo” nevēlēšanās iet uz kompromisiem smiltis jau put pa gaisu. Premjera amata kandidāts pārmet citiem politiskajiem spēkiem mītisko oligarhu ietekmi; JKP arī neslēpj savu kategoriski noraidošo nostāju pret Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).
Kas sākās kā kuluāru sarunas, nu jau kļūst arvien skaidrāks – maz ticams, ka Bordānam izdosies kļūt par valdības galvu. Partiju aprindās arvien skaidrāk iezīmējas viedoklis, ka viņš ir palaidis garām iespēju kļūt par premjeru. Vēlme visu vadīt un kontrolēt ir iedzinusi Jāni Bordānu stūrī, no kura tikpat kā vairs nav izejas. Šajā brīdī ar mierīgu un pieredzējušu skatu situācijā noraugās “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Artis Pabriks. Kādreizējais Ārlietu ministrs pauž gatavību uzņemties atbildību un kļūt par ministru prezidentu, kā arī nešaubās par to, ka saņems pielaidi valsts noslēpumam.
Pabrika mierīgā, nogaidošā pozīcija liek atcerēties seno parunu – kas lēni nāk, tas labi nāk, un mazliet cerīgāk skatīties uz valdības izveides sarunām. Arvien skaidrāk iezīmējas aprises, ka, lai arī 13. Saeimā iekļuvuši daudz jaunu politiķu, tomēr pieredze un profesionalitāte būs izšķirīgais punkts šīs valdības veidošanā.
Foto: F64