Politiķiem jālemj par sodiem saviem līderiem

Tuvākajā laikā Saeimas deputātiem būs jālemj, cik lielu atbildību guldīt uz viņu pārstāvēto politisko organizāciju valdes locekļiem par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Pašlaik likums nosaka bezpersonisku atbildību – soda partijas kasi, ne vainīgo organizācijas amatpersonu.

Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo bāzi par politisko organizāciju noteikumu pārkāpumu partijai var piemērot naudas sodu līdz 700 eiro. Savukārt saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieceri, kuru jau akceptējis Ministru kabinets, par noteikumu pārkāpšanu varēs sodīt partijas valdes locekļus vai konkrēto amatpersonu, kura, pildot tai deleģētos pienākumus, izdarījusi pārkāpumu. Turklāt valdes locekļiem uzliktais sods neatbrīvos partiju no pienākuma Valsts kasē atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus.

Skaidrojot šādu izmaiņu nepieciešamību, KNAB norāda, ka tas vairākkārt saskāries ar situācijām, kad politiskās organizācijas distancē sevi no likumā noteiktās finansēšanas kārtības ierobežojumu nepildīšanas. Mēdz būt gadījumi, kad politiskās organizācijas vairākkārt pārkāpj likumā noteikto.

Piemēram, kāda vārdā nenosaukta partija divu gadu laikā trīs reizes saukta pie administratīvās atbildības par ziedojumu saraksta neiesniegšanu un nepilnīgas informācijas norādīšanu vēlēšanu deklarācijā.

Minētajā gadījumā visi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumi ir stājušies spēkā, tie nodoti tiesu izpildītājam, bet piemērotais sods vēl nav piedzīts. Kā vēl vienu piemēru KNAB min citu partiju, kuru laika posmā no 2012. gada līdz 2018. gadam birojs piecas reizes sodījis par gada pārskata neiesniegšanu. Turklāt šī politiskā organizācija 2014. gadā saukta pie administratīvās atbildības arī par vēlēšanu deklarācijā nepilnīgas informācijas norādīšanu un par ziedojumu sarakstu neiesniegšanu, līdzīgi pārkāpumi tai fiksēti arī 2017. gadā. Visos gadījumos minētā politiskā organizācija saukta pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodus par kopējo summu 2200 eiro. Tomēr arī šajos gadījumos KNAB uzliktie naudas sodi nav samaksāti, arī tiesu izpildītājs nav spējis to panākt.

Ņemot vērā šo pieredzi, KNAB ir pārliecināts, ka, paredzot administratīvo atbildību partijas valdei vai atsevišķam tās loceklim, sekmēs godprātību attiecībā pret likumā noteikto un veicinās politisko organizāciju likumīgu darbību.

Līdz šim atbalstu šādām izmaiņām pauduši ne tikai valdošās koalīcijas pārstāvji, bet arī opozicionāri. Tā Saskaņas valdes un partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs Neatkarīgajai pauda viedokli, ka līdz ar jaunās kārtības ieviešanu atsevišķi darboņi vairākkārt izvērtēs, vai savtīgu interešu vārdā ir vērts pārkāpt likumu, kas pašlaik vairāk ietekmē partiju kopumā nekā pašu nelikumīgā lēmuma pieņēmēju.

Likumprojekts Saeimas dienaskārtībā, visticamāk, gan nonāks pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas. Pašlaik tas uzsācis ceļu uz atbildīgo komisiju izskatīšanai pirms pirmā lasījuma.

Minētie likuma grozījumi sagatavoti, ņemot vērā nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas reformu. Patlaban administratīvie sodi ir noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Minētie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Plānots, ka Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro