Viktors Valainis: Bailes no iedzīvotāju viedokļa ir valdošās koalīcijas vājums

Par pašvaldību kartes pārzīmēšanas reformu sērgas laikā, par dīkstāves pabalstu dalīšanu un apdalītajiem, par to, kam pienākas atbildība Rīgas pašvaldībā, un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un Zemnieku savienība).

– Vai pašlaik koronavīrusa krīzes laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (Attīstībai/Par!) jāturpina administratīvi teritoriālā reforma?

– Administratīvi teritoriālās reformas izskatīšana šobrīd noteikti jāatliek. Pašlaik ir tik daudz valstiski aktuālu problēmu, kurām ir nepieciešams iespējami ātrs risinājums, ir jāpalielina dīkstāves pabalsti, jāpārstāj šķirot vai kardināli jāmaina pieeja, atlasot tos uzņēmējus, kuriem piešķirt vai nepiešķirt pabalstus, ir jārīkojas, lai Latvijas iedzīvotājus nepamestu krīzes varā, un tas ir jādara nekavējoties. Ja atsaucam atmiņā Saeimas un valdības darba kārtības jautājumus, par kuriem ir bijusi liela iedzīvotāju interese un protesti pie Saeimas nama, tad viskuplākajā skaitā cilvēki ir pulcējušies par mediķu algu tēmu un par administratīvi teritoriālo reformu. Par šo reformu ir neizpratne, sašutums, tas skar ļoti daudz cilvēku.

Paraudzīsimies, kas notiek citās valstīs! Krievijā bija iesākts konstitūcijas izmaiņu process, lai Vladimirs Putins varētu turpināt valdīt, taču pašreizējos apstākļos tas ir apturēts. Francijā pensiju reforma ir liels politisks pasākums, ko virza prezidenta Emanuela Makrona partija, un arī šajā gadījumā koronavīrusa dēļ lēmumu pieņemšana ir atlikta.

Taču Pūce šo jautājumu neatliek, tas joprojām ir darba kārtībā, to turpina vērtēt un izskatīt, it kā nebūtu nekādas pandēmijas.

Pašlaik nav iespējams prognozēt, kādi izaicinājumi vēl priekšā ar pandēmiju un tās izraisīto ekonomisko krīzi visas valsts un pašvaldību mērogā.

Un vēl ir jautājums par iedzīvotāju iesaisti. Vai cilvēki var iesaistīties šīs reformas virzībā? Arī pašvaldību vadītāji, deputāti un amatpersonas nevar pilnvērtīgi pievērsties jautājumiem, kas saistīti ar reformu, jo viņiem ik dienu ir jāsaskaras ar aizvien jauniem izaicinājumiem un ir darba pilnas rokas ar risinājumu meklēšanu Covid-19 problēmām – kā ierobežot slimības izplatību, kā palīdzēt izglītības un sociālās aprūpes iestādēm, kā atbalstīt valsts iedzīvotājus un uzņēmējus, un vēl simtiem problēmu, kādu nebija normālos apstākļos. Un Pūce šajā laikā grib savu reformu? Tātad sev viņš to, iespējams, grib, varbūt savai partijai, bet pašvaldību un to iedzīvotāju problēmas viņam ir pēdējā vietā. Tā ir vājuma pazīme šai reformai, ka tās virzītājs baidās no iedzīvotāju viedokļa. Vai tad nevarētu atlikt reformu uz tiem mēnešiem, kamēr ārkārtas situācija beigsies, un tad atsākt tās apspriešanu normālos apstākļos?

Daži priecājās, ka aptuveni simts cilvēku virtuālajā vidē piedalījās Saeimas komisijas sēdē, kur tika apspriesta ATR. Taču apmēram 70 bija manis uzaicināti. Sēde notika ilgi, taču nevienam – ne ierindas iedzīvotājam, ne pašvaldības vadītājam vai darbiniekam – nebija iespējas izteikties vai kaut ko pajautāt. Vairāki pieteicās, taču pie vārda netika. Bet ir taču tik daudz svarīgu jautājumu, par kuriem jādiskutē, jānoskaidro atšķirības viedokļos, jānonāk pie vienprātības, kur vajag uzklausīt lielu cilvēku loku. Kad tikšanās notika klātienē, politiķu bravūra bija daudz mazāka nekā tagad, kad process notiek attālinātā režīmā. Tā ir vājuma pazīme, kas pašlaik tiek demonstrēta.

Sākumā bija prognozes, ka ekonomikas izaugsme samazināsies, pēc tam, ka izaugsmes nebūs, pēc tam, ka būs kritums par dažiem procentiem, pēc tam, ka par 6,5%, pēc tam, ka 8%. Tagad Latvijas Banka jau pieļauj, ka ekonomikas sarukums var pārsniegt 10%. Tas ietekmēs visas dzīves jomas. Ir apšaubāmi šādos apstākļos tā vienkārši, uz emocijām un iedomām balstoties, pārzīmēt Latvijas karti.

– Kā reformu domā iedzīvināt reģionos? Tur paredzami lieli pārkārtojumi, kurus diezin vai iespējams veikt attālināti.

– Pašlaik nekādas iedzīvotāju sanāksmes nevar notikt. Pat teritoriju plānošanas dokumentus nav iespējams izstrādāt, kur nu vēl kādas konsultācijas ar iedzīvotājiem. Un ne visiem cilvēkiem ir iespējas izmantot attālinātu režīmu, īpaši, ja runājam par senioriem. Viņiem jāsēž mājās. Kā viņi var piedalīties apspriešanā, ja viņi sēž mājās un viņiem nav datoru? Tad nodrošiniet visiem datorus un apmāciet, kā tos lietot, un tad varēs taisīt attālinātas konsultācijas! Ir nekorekti dzīt cauri reformu laikā, kad iedzīvotāji nevar iesaistīties apspriešanā. Bet laikam jau koalīciju neinteresē iedzīvotāju viedoklis, un valdošie politiķi uzskata, ka pietiek ar viņu pašu uzskatiem. Pēc būtības nekas netiek analizēts.

Ir solījumi par 300 miljoniem, kurus došot reģioniem ceļu būvei un visādām tādām lietām, taču zināms jau, kā šī valdība un valdošā koalīcija pilda solījumus. Atcerēsimies kaut vai mediķu algas.

Šajā reformā cilvēks ir pats pēdējais. Tur ir tikai politiskas intereses – kartes pārzīmēšana tā, lai tas būtu izdevīgi valdošās koalīcijas partijām, lai apklusinātu oponentus un ieriebtu konkurentiem. Babītē un Mārupē ir stipri mēri, kas amatā jau daudzus gadus. Kā viņus dabūt nost? Tad tiek sajauktas kārtis. Nākamajās vēlēšanās varēs solīt debesu brīnumus un varbūt iegūt kādu vietu.

Tas, ka reforma ir vajadzīga, ir skaidrs, taču jautājums ir par izvēlēto modeli. Un izvēlētais modelis ir tikai politiskas intereses. Nekā cita tur apakšā nav.

– Dažs politiķis un amatpersona uzskata, ka Covid-19 apstākļos var brīvi rīkoties ar valsts naudu, neievērot likumus un dalīt valsts pasūtījumus savējiem. Viens tāds piemērs ir projekts Tava klase, kas iedots bez konkursa un kuram izpildproducents ir Jaunās konservatīvās partijas biedrs. Vai tā ir laba prakse?

– Nekādā gadījumā tā nav laba prakse. Bet visi šādi gadījumi tiks izvērtēti, kad krīze beigsies. Tāpat arī masku iepirkumi. Tur ir daudz jautājumu.

– Valdībai ir četri miljardi eiro krīzes pārvarēšanai. Taču sāk izskatīties, ka naudu, kas paredzēta zaķītim, saņem vilki. Vai valdības soļi dīkstāves pabalstu dalīšanā ir pareizi?

– Cilvēki dzird, ka pastāv miljardi, un ar lielām cerībām gaida, ka viņiem palīdzēs, taču piedzīvo vilšanos. Vieni neatbilst kādiem kritērijiem, lai saņemtu pabalstu. Citiem izmaksātas smieklīgi mazas summas – pat tikai 4,60 eiro. Redzam, ka valsts un privātais sektors dzīvo divās dažādās realitātēs – privātais skatās savus izdevumus un ienākumus, skatās, kur var ietaupīt, bet valsts sektors neuzskata, ka būtu jāsamazina izdevumi, un dzīvo tā, it kā nekādas krīzes nebūtu.

Protams, ir pareizi pašlaik aizņemties naudu un ieguldīt, tikai jautājums ir, kā aizņemties un kur ieguldīt, un kas par to beigās maksās. Parādi būs jāatdod, un tie, kas atdos, būs Latvijas iedzīvotāji. Jau tagad jāskatās, kur ir kādi izdevumi, no kuriem varētu atteikties. Un par investīcijām jāskatās, lai tās nonāk arī cilvēku makos, nevis tikai kādu lielu korporāciju glābšanai.

– Cilvēkiem ir radi, paziņas un draugi ārzemēs, un viņi dzird, ka, piemēram, Kanādā pazīstams mežstrādnieks aizsūtīts mājās, viņam bez vārda runas kontā ieskaitīti 700 dolāru, kas nav pat par mēnesi, bet par mazāku laika sprīdi. Tāpat arī daudzās citās zemēs pabalstus dod, lai cilvēki neiet uz darbu un paliek mājās. Vai to pašu nevajadzētu darīt arī Latvijā? Tikmēr pie mums izsniedz vidēji 250 eiro un kaunina tos, kas neesot maksājuši nodokļus.

– Tāda raganu medīšana un sodīšana pašlaik ir pavisam nevietā. Tie, kam nav cerību uz pabalstu, slēps, ja būs saslimuši vai kontaktā ar saslimušu personu, jo zina, ka būs jāpaliek mājās un valsts neko nepalīdzēs.

Man arī ir paziņas ārzemēs, kas pašlaik saņem pabalstu bez nekādiem nosacījumiem, pirms viņi izlems, vai reģistrēties par bezdarbniekiem. Tikmēr Latvijā notiek stingra kontrole, Valsts ieņēmumu dienests raujas pušu, cik tam daudz darba. Tādi darbi arī kaut ko maksā. Ka vēl beigās nebūs tā, ka pabalstu administrēšanā tiks iztērēts vairāk nekā izsniegts pabalstos? Domāju, ka tajās zemēs, kur cilvēki var mierīgi paļauties uz valsts pabalstu un atbalstu, rezultāti būs daudz labāki.

Ja tie cilvēki ir ēnu ekonomikā, tad ir kaut kādi iemesli, kāpēc viņi tur ir. Šobrīd nav tas brīdis, kad viņus lamāt, medīt un sodīt.

– Pa interneta vietni Facebook klīst foto, kur Saeimas sēžu zālē priekšplānā redzams deputāts Viktors Valainis. Aiz viņa zirdziskā zviedzienā redzams vēl viens deputāts. Un virsraksts tam ir tāds, ka nekrietnie deputāti negrib samazināt sev algas. Vai Valainis uzskata, ka algas nav samazināmas?

– Ir samazināmas, un tas nav vienīgais, kas jādara. Jāsāk ir ar partiju finansējumu, jo pašlaik turpināt saņemt šo daudzkārt palielināto finansējumu ir dzīres mēra laikā. Valsts pārvaldē netiek nekas darīts, lai solidarizētos un taupītu – ne Saeimā, ne ministrijās.

– Ir eksperti, kas runā, ka nekādā gadījumā nevajag sākt ierēdņu atlaišanas. Jo ierēdniecība ir ilgi un rūpīgi kopta un daudz izmaksājusi, jo daudzi ierēdņi pašlaik strādā melnās miesās trīsreiz vairāk nekā agrāk.

– Ir tādi, kas strādā, bet ir arī, kas strādā trīsreiz mazāk vai nemaz nestrādā. Nedomāju, ka Kultūras ministrijā pašlaik ierēdņi krīt gar zemi no pārstrādāšanās. Visi privātuzņēmēji, kam bizness bija pasākumu organizēšana, pašlaik samazina izdevumus, cik vien var, un ienākumi viņiem ir nulle. Bet valsts pārvalde pašlaik nedara neko.

Esmu jau otro reizi «Covid likumā» iesniedzis priekšlikumus valsts pārvaldei tomēr sākt taupīt.

– Vai deputātiem arī jāparāda solidaritāte?

– Protams. Es domāju, ka visiem ir jāparāda solidaritāte.

– Dažādi eksperti izsaka dažādas prognozes par gaidāmo ekonomikas kritumu un turpmāko krīzes gaitu. Tostarp Starptautiskais valūtas fonds spriež, ka Latvijā būs lielākais kritums starp Baltijas valstīm. Toties pēc gada būšot lielākais pieaugums…

– Grūti ir kaut ko paredzēt, un neviens precīzi nezina, kā būs. Pašlaik redzam skaitļus, bet, ko tie patiešām nozīmē, būs redzams pie nākamā gada budžeta sastādīšanas. Šis budžets būs izšķirošs pašreizējai koalīcijai. Es nedomāju, ka valdošā koalīcija izturēs nākamā gada budžeta balsojumu. Jo būs jāpieņem smagi lēmumi. Bet šāda populistu koalīcija smagus lēmumus nevar pieņemt.

Šī koalīcija nespēj pieņemt nepopulārus un vajadzīgus lēmumus.

– 2007. gadā Saeima izsvītroja no Satversmes 81. pantu. Tagad viss virzās uz to, ka šo pantu varētu atjaunot jaunā redakcijā, kurā būtu paredzēts ļaut valdībai pieņemt lēmumus ar likuma spēku ārkārtas situācijā, ja Saeima nevar sanākt. Kā raugāties uz šo 81. panta problēmu?

– Šim pantam pēc būtības nav nekādas vainas, un ne jau velti Satversmes sapulce to uzrakstīja. Taču tagad, to atjaunojot, ļoti skaidri jādefinē, kādos gadījumos un kādiem jautājumiem šis pants var tikt izmantots. Tam jābūt izmantojamam tikai ar ārkārtas stāvokli saistītos jautājumos. Pašreizējā koalīcija var pievilkt aiz ausīm visu ko – dažādus jautājumus, kas ar ārkārtas stāvokli nav saistīti. Normālos apstākļos es atbalstītu 81. panta atjaunošanu. Taču pašlaik un ar šo koalīciju man ir bažas. Ej nu zini, ko viņi pēc laika var izdomāt. Izdomās, piemēram, ka kaut ko vajag privatizēt, un nobalsos 81. panta kārtībā. Arī pašreizējā pašvaldību kartes pārzīmēšana rada bažas, ka tiek veidoti kādi resursi, kurus pēc laika varbūt noprivatizēt. Jo nav jau tā, ka pašvaldībās nebūtu, ko pievākt. Ir, ko pievākt. Tikai pašvaldību vadītāji turas pretī. Tāpēc notiek centieni viņus dabūt nost no trases. Domāju, ka, aizsedzoties aiz reformas un stāstot, ka dzīve būs skaistāka, daudzi būtu ieinteresēti palaist jaunu privatizācijas vilni. Tāpēc ir bažas arī par 81. panta atjaunošanu, kura dotās pilnvaras var izmantot visam kam, tajā skaitā arī privatizācijai. Redzu, ka šai koalīcijai sāta sajūtas nav – tā grib visu un visur. Saeimā ir daudz nepieredzējušu politiķu, kuri maz ko saprot, un viņiem deguna galā tiek taisītas shēmas, kuras viņi neredz.

– Kā vērtējat norises Rīgas pašvaldībā?

– Pašlaik Pūcem un viņa partijai pienākas atbildība par visu tur notiekošo. Var jau stāstīt, ka administratori ir profesionāli un apolitiski, taču tas tā nav.

Pašlaik, kad ir pandēmijas krīze, Rīga ir vissliktākajā situācijā par jebkuru citu pašvaldību.

Lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, noder maskas. Sabiedriskajā transportā nevar braukt, ievērojot distanci. Pašvaldība varētu strādāt pie tā, lai visiem sabiedriskajā transportā braucējiem izdalītu maskas. Tam vajadzētu politisku lēmumu. Taču tas netiek darīts.

Rīgas pagaidu administrācija pieņem visādus lēmumus – piemēram, atceļ braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Tas, kādi lēmumi tiek pieņemti un kādā veidā, tam ir stipra politiska piegarša. Attīstībai/Par! būs jāuzņemas atbildība par visu, kas notiek Rīgā, un arī par to, kas nenotiek Rīgā – par nenotiekošiem remontdarbiem, par attīstības programmām, kas neturpinās un kas varēja notikt Rīgā. Pašlaik ir pieņemts Rīgas budžets bez tā saucamajām politiskajām iniciatīvām. Ļoti nepārdomāts ir šis budžets. Tagad varētu savest kārtībā ielas, jo automašīnu plūsma ir samazinājusies, taču šie jautājumi tiek atlikti. Tas, ka tiek atlikti remontdarbi, liecina, ka pagaidu administrācijai nav ne jausmas par pašvaldības vadīšanu.

*

Publikāciju apmaksā Zaļo un Zemnieku savienība

Foto: F64

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro