Sarucis iedzīvotāju skaits, kuri šo gadu paredz kā finansiāli labāku vai nemainīgu
Pastiprinoties ekonomiskajai nestabilitātei un augot inflācijai, samazinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka jaunajā gadā viņu finansiālā situācija uzlabosies vai paliks nemainīga. Ja 2021. gada nogalē finansiālās situācijas uzlabošanos nākamajā gadā prognozēja 30% iedzīvotāju, tad 2022. gadā vairs tikai ceturtdaļa jeb 24%. No 34% uz 28% sarucis arī to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka finansiālā situācija nākamajā gadā paliks nemainīga, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.
“Lai gan 2021. gada nogalē spēkā bija Covid-19 ierobežojumi, tomēr iedzīvotāji dzīvei pandēmijas apstākļos bija pielāgojušies un uz nākotni raudzījās salīdzinoši optimistiski. Pagājušā gada ekonomiskie satricinājumi ar strauji augošām pārtikas cenām un izmaksām par mājokli daudz tiešāk un personiskāk skar iedzīvotājus, kas atspoguļojas arī viņu redzējumā par savu finanšu situāciju. Diemžēl realitātē līdzšinējais cenu pieaugums liedz daudziem iedzīvotājiem atlikt un uzkrāt finanšu līdzekļus, tāpēc šobrīd aptaujātie daudz piesardzīgāk lūkojas nākotnē,” saka Luminor bankas attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča.
Ja 2021. gada nogalē aptuveni katrs piektais aptaujātais (19%) domāja, ka jaunajā gadā viņa finansiālā situācija pasliktināsies, tad 2022. gada nogalē tā uzskatīja jau katrs ceturtais iedzīvotājs (26%). Tomēr piektā daļa iedzīvotāju atzīst, ka pagaidām vēl ir grūti prognozēt, kāda būs finansiālā situācija jaunajā gadā.
Visoptimistiskākie ir jaunieši, pesimistiskākie – seniori
Visdrošākie par finansiālās situācijas uzlabošanos jeb teju puse ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt vispesimistiskākie ir seniori virs 60 gadu vecuma, no kuriem 43% domā, ka viņu finansiālā situācijas pasliktināsies.
“Ja pandēmijas laikā seniori jutās salīdzinoši droši par savām finansēm, jo tā pensijas apmēru neietekmēja, tad augstā inflācija un būtiskais izmaksu pieaugums par mājokli 2022. gadā senioru finansiālo drošību ir ietekmējis daudz spēcīgāk, un šobrīd tā ir viena no neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Savukārt jaunieši, kuri vēl mācās vai tikko uzsākuši darba gaitas, ir optimistiskāki, jo viņiem ir mazāk finansiālo saistību un arī krietni vieglāk atrast papildu darba iespējas vai mainīt darbu uz labāk atalgotu, gūstot vairāk ieņēmumu,” skaidro Jekaterina Ziniča.