Uzņēmumu kreditēšana – kā Latvija izskatās uz Baltijas fona?
2024. gads Baltijas valstu ekonomikās sācies pozitīvi, ko apliecina gan Eiropas Centrālās Bankas dati, gan arī biznesa segmentā no jauna izsniegtā finansējuma pieaugums. Lielākais biznesa kreditēšanas uzrāviens šogad redzams Lietuvā un Latvijā. Kuras nozares attīstības projektiem aizņemas visaktīvāk, un kur ir Latvijas vieta Baltijas uzņēmumu kreditēšanas vidē?
Sākotnējie ekonomikas rādītāji liecina, ka Baltijas valstīs ekonomikas cikls turpina pakāpeniski uzlaboties. Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, jaunu uzņēmumu kreditēšanas apjoms bankā Citadele pieaudzis par 54 %, un šobrīd visaktīvāk aizņemas uzņēmumi vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un būvniecības sektoros.
Baltijas valstu dažādie ekonomikas spēki
Kā liecina Eiropas Centrālās Bankas (ECB) dati, no jauna izsniegto aizdevumu uzņēmējdarbībai 12 mēnešu vidējais rādītājs Baltijas reģionā veido 895 miljonus eiro mēnesī, gandrīz sasniedzot vēsturisko rekordu – 901 miljonu eiro, kas fiksēts 2023. gada decembrī. Šī gada laikā jaunu uzņēmējdarbības aizdevumu apjoms Baltijas reģionā kopumā pieaudzis par 12 % jeb 96 miljoniem eiro.
Vērtējot aizdevumu dinamiku Baltijas reģionā, pozitīvi izceļas Lietuva, kur jaunu aizdevumu 12 mēnešu vidējais rādītājs maijā sasniedza rekordlielu apmēru – 310 miljonus eiro. Igaunijā uzņēmumu kreditēšanas dati kādu laiku ir stabili, savukārt Latvijā kopš 2023. gada sākuma ir fiksēts pakāpenisks uzņēmējdarbības aizdevumu pieaugums: 12 mēnešu vidējais rādītājs audzis par 25 %. Latvijā šī gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk jaunie kredīti izsniegti apstrādes rūpniecībai, lauksaimniecībai un būvniecībai.
Lietuvas un Latvijas uzņēmējdarbības aizdevumu pieauguma dinamika pozitīvi korelē ar ekonomikas cikla stiprināšanos. Šī gada pirmajā ceturksnī Lietuvas un Latvijas IKP gada pieaugums bija attiecīgi 3 % un 0,9 %, bet Igaunijas ekonomika samazinājās par 2,1 %. Lai arī Igaunijas ekonomikas samazinājums fiksēts astoto reizi pēc kārtas, tas bija lēnākais kopš 2023. gada trešā ceturkšņa. Igaunijas ekonomikas ciklu turpina ierobežot salīdzinoši augstāks privātā sektora parāds. Eurostat dati liecina, ka mājsaimniecību aizdevumu saistības Igaunijā sasniedz 35 % no IKP, kamēr Lietuvā un Latvijā attiecīgi 22 % un 17 %.
Iekšzemes patēriņš – ekonomikas virzītājspēks
Viens no galvenajiem sektoriem, kas virza Baltijas valstu ekonomiku, ir mazumtirdzniecība jeb iekšzemes patēriņš. Uzlabojumi šī sektora dinamikā saistīti ar augošo patērētāju noskaņojumu Baltijas reģionā. Eiropas Komisijas ekonomikas noskaņojuma rādītāji liecina, ka gan Latvijas, gan Lietuvas ekonomiskā aktivitāte jau ir sasniegusi savu ilggadējo vidējo rādītāju. Igaunijas ekonomika turpina atpalikt, tomēr ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka tā stabilizējas un pat lēnām uzlabojas.
Jūnijā mazumtirdzniecības apjoms Latvijā samazinājās par 2,1 % pēc neliela kāpuma iepriekšējos mēnešos, ja salīdzina ar šo paša laika periodu pirms gada. Tikmēr jūnijā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par finanšu perspektīvām sasniedza 2022. gada sākuma līmeni, kas tika novērots pirms Krievijas izvērstā kara sākuma Ukrainā.
Kopumā dati liecina, ka algu kāpums un inflācijas palēnināšanās ir izraisījusi Latvijas iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanos. Tikmēr reģistrētais bezdarbs jūnijā bija vien 5,1%, savukārt mājsaimniecību noguldījumi komercbankās šī gada jūnijā bija par 3,8 % lielāki nekā pērn un pieauguma temps paātrinās. Šīs tendences parāda patēriņa izaugsmes potenciālu, kas jau tagad redzams mazumtirdzniecības sektora rezultātos.
Nekustamā īpašuma sektorā aktivitātes pieaugums turpinās
Pirmajā pusgadā Citadele Baltijas reģionā aktīvi finansēja arī būvniecības un nekustamā īpašuma sektorus. Par uzlabotām šo sektoru perspektīvām liecina arī nesenā Citadeles veiktā iedzīvotāju aptauja – atjaunojoties pirktspējai un samazinoties procentu likmēm, daļa respondentu Baltijas reģionā tuvākajā laikā plāno iegādāties mājokli.
Tirgus prognozē, ka ECB šogad samazinās bāzes procentu likmes septembrī (79 % iespējamība) un decembrī (80 % iespējamība). Mūsu aprēķini liecina, ka katrs 25 bāzes punktu samazinājums eirozonā samazina vidējo mājokļa aizdevuma maksājumu par aptuveni 40 eiro. Tādējādi turpmākais bāzes procentu likmju samazinājums palīdzēs atjaunot iedzīvotāju pirktspēju un attīstītāju centienus piesaistīt jaunus klientus, veicinot Baltijas valstu nekustamo īpašumu uzņēmumu aktivitāti aizdevumu tirgū. Piemēram, šī gada maijā no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms Latvijā pieauga par vairāk nekā 15 % salīdzinājumā ar pērno gadu, savukārt kopš pērnā gada nogales hipotekārā kreditēšana ir augusi par vairāk nekā 50 %. Līdzīgs pieprasījuma pieaugums nekustamo īpašumu kreditēšanā šogad ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā.