Valsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību

Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt, bet noteiktos gadījumos arī profesionāli pārvaldīt.

Pašlaik valsts galvenokārt nodrošina arestētās mantas glabāšanu. Tomēr kriminālprocess var ilgt vairākus gadus, un šajā laikā neizmantota automašīna var zaudēt tehnisko stāvokli, neapsaimniekots īpašums var tikt bojāts, bet uzņēmuma vērtība var samazināties nepamatotu darījumu vai mantas izšķērdēšanas dēļ. Līdzšinējais regulējums ne vienmēr ļauj savlaicīgi rīkoties, lai mantas vērtību saglabātu.

“Ja valsts kriminālprocesa laikā arestē mantu, tai jāspēj nodrošināt, ka šī manta netiek vienkārši atstāta novārtā un nezaudē vērtību. Tas ir svarīgi gan cietušo interešu aizsardzībai, gan iespējamās konfiskācijas izpildei, gan tam, lai valstij nerastos nepamatoti izdevumi,” norāda tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.

Arests vēl nenozīmē, ka manta tiks konfiscēta. Tas ir pagaidu ierobežojums, lai kriminālprocesa laikā mantu nevarētu pārdot, noslēpt vai izšķērdēt.

Pārvaldībā varēs nodot transportlīdzekļus un citu kustamo mantu, dzīvniekus, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas un akcijas, kā arī finanšu instrumentus. Pārvaldības mērķis būs saglabāt mantas vērtību, samazināt uzturēšanas izdevumus un novērst tās bojāšanu vai izšķērdēšanu.

Praksē tas varētu nozīmēt, piemēram, arestētas automašīnas apkopi un atbilstošu glabāšanu, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai pienācīgas aprūpes nodrošināšanu arestētam dzīvniekam. Uzņēmumu kapitāldaļas un akcijas pārvaldībā varēs nodot tikai tad, ja būs pamatotas bažas, ka to vērtība var tikt samazināta, piemēram, izšķērdējot uzņēmuma mantu, pārdodot īpašumus par nepamatoti zemu cenu vai veicot uzņēmuma likvidāciju vai reorganizāciju.

Mantas nodošana pārvaldībā nenotiks automātiski. Par to katrā gadījumā lems procesa virzītājs, izvērtējot konkrētos apstākļus. Ja mantu varēs droši atstāt pie tās īpašnieka, lietotāja vai citas uzticamas personas, tā varēs palikt šīs personas pārziņā.

Kustamās mantas pārvaldību paredzēts uzticēt Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Pārējo mantas veidu pārvaldības kārtību un atbildīgās iestādes noteiks Ministru kabinets.

Izmaiņas nepieciešamas arī, lai Latvija ieviestu Eiropas Savienības prasības par kriminālprocesā arestētās mantas atrašanu, iesaldēšanu, konfiskāciju un pārvaldību. Dalībvalstīm tās jāievieš līdz 2026. gada 23. novembrim.

Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā un ar to iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.