“Balticovo” vadītājs: Liela PVN likme pārtikas produktiem būtiski samazina iedzīvotāju pirktspēju
PVN likmes samazināšana ilgtermiņā sekmētu lielāku nodokļu apjoma iekasēšanu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja olu ražotāja “Balticovo” valdes priekšsēdētājs un četru restorānu īpašnieks Latvijā Vladimirs Mhitarjans.
Pēc viņa teiktā, runājot “Balticovo” kontekstā, ekonomiskā vide Latvijā ir vērtējama kā laba: “Protams, mūs skar tās pašas problēmas, kas citus nozares uzņēmumus – dārgie energoresursi un lopbarība. Kaut ko sliktu vienmēr un visur var atrast. Mēs šeit dzīvojam un strādājam, lai sasniegtu iespējami labākus rezultātus. Pandēmija visiem bija liels pārbaudījums, taču arī tam tikām pāri. Augam un attīstāmies. “Balticovo” nav tikai olu ražošana, tie ir arī olu izstrādājumi, pat saldējums! Pilns cikls, sākot ar putnu barības ražošanu, mājputnu audzēšanu un olu ražošanu, beidzot ar šķirošanu, iepakošanu un dažādu olu produktu ražošanu, kūtsmēslus pārstrādājam biogāzē, no kuras tiek ražota elektrība. “Balticovo” ir arī pašiem sava akreditēta laboratorija, kas kontrolē izejvielas un produktus. Pašlaik uzņēmumā kopumā strādā 350 cilvēku.”
“Zinu, ka ne visiem nozarē klājas tikpat labi, bet mēs uzskatām, ka jebkuras grūtības dod iespēju kļūt stiprākiem. Ja uzņēmums nespēj tikt galā ar pārbaudījumiem, tas nozīmē, ka uzņēmuma attīstības stratēģijā pieļautas kļūdas un šāds uzņēmums nav ilgtspējīgs. Tā ir normāla tirgus situācija, un šajā gadījumā nevajag cerēt uz valsti. Jebkurš bizness ir risks, un, sākot darbību, katram uzņēmējam tas ir jāsaprot. Vienmēr cerēt uz valsts palīdzību ir kļūda,” sacīja uzņēmējs.
Vērtējat biznesu visā restorānu nozarē, viņš atzina, ka par to neko labu nevar teikt: “Tur ir bardaks. Šķiet, ka nevienam nerūp, kas notiek šajā nozarē. Mēs zinām, ka iespaidu par jebkuru valsti rada tās restorāni. Diemžēl pie mums šīs nozares sakārtošanā no valsts nav nekāda atbalsta. Turklāt, ja runājam par attīstības iespējām, tad Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme šai nozarei nav samazināta. Liela problēma ir arī aplokšņu algas, tas rada disbalansu un nevienlīdzīgu konkurenci. Ar to valstij būtu jācīnās aktīvāk, bet domāju, ka restorānu īpašnieki to dara, jo šis bizness ir tiešām sarežģīts. Ir jācīnās par izdzīvošanu, tāpēc PVN likmes samazināšana daudz ko atrisinātu un ilgtermiņā sekmētu lielāku nodokļu iekasēšanu.”
Vaicāts, kādu PVN likmi restorānu nozarei viņš uzskata par optimālu, viņš atzina, ka “savulaik bija runas, ka šo likmi varētu samazināt līdz 9%. Tas varētu būt optimālais risinājums.”
“Pašreizējos augstās inflācijas apstākļos liela PVN likme pārtikas produktiem būtiski samazina iedzīvotāju pirktspēju. Tas, protams, negatīvi ietekmē arī restorānu biznesa darbību. Tas palīdzētu ne tikai restorāniem, bet visiem valsts iedzīvotājiem kopumā. Kopējai ekonomisko nosacījumu sistēmai ir jābūt sakārtotai. Reizēm var redzēt, ka šajā sakarā ir daudz labu ideju, kas kaut kādu iemeslu dēļ netiek novadītas līdz galam. Mazāk birokrātijas. Dažādu atļauju saņemšana nereti prasa pārāk ilgu laiku, un gala rezultātā tas mazina atdevi no uzņēmējdarbības procesa. Savukārt, ja runājam par konkrētām lietām, tad olu ražošanas nozarē mums ir liels izaicinājums līdz 2025. gadam pāriet no “trešā numura” uz “otrā numura” olām. Tas nozīmē pāriet no būrī uz kūtī dētām olām. Tas mums prasa milzīgus ieguldījumus. Protams, šajā ziņā gribētos kādu atbalstu arī no valsts puses, jo tāds noteikti sekos citās Eiropas valstīs. Lai nekropļotu konkurenci un mēs kā Latvijas ražotāji nezaudētu cīņu par vietu plauktos jau startā, par to būtu jāpadomā jau laikus. Mēs par to runājam ar valdību, un es ceru, ka mums ar jauno zemkopības ministru izdosies par to vienoties. Savukārt attiecībā uz restorānu biznesu domāju, ka palīdzētu PVN likmes samazināšana. Tā veicinātu lielākus realizācijas apjomus,” izteicās Mhitarjans.