Latvijas Banka: Pārtraucot ekonomisko sadarbību ar Krieviju, Latvija būs ieguvēja

Sabiedrības spiediens par ekonomisko saišu mazināšanu ar Krieviju turpina pieaugt. Saeimā par to debatēja vairākas stundas. Nekāda konkrēta rīcība vēl nesakos, jo valdošā koalīcija uzskata, ka Latvijai vienai pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju neesot efektīvi. Neviens gan nezina precīzi, ko Latvijas ekonomikai nozīmētu pilnīga tirdzniecības saišu saraušana ar Krieviju, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

No asiņainajiem graudiem, līdz mangāna rūdai. Pēdējos mēnešos tiek aktīvi diskutēts par tirdzniecības saišu mazināšanu vai saraušanu ar okupantu valsti. Politiķi cits pēc cita saka, ka tirdzniecības saišu saraušana ar agresoru nodarīs postu Latvijas ekonomikai. Latvijas Banka savukārt uzskata, ka tas būtu sāpīgi, bet paceļami.

Trešdien Latvijas Banka nāca klajā ar jaunām ekonomikas prognozēm. Baņķieri ar pārliecību stāsta, ka milzīgā inflācija ir aiz muguras un, lai gan šogad ekonomikas izaugsme būs nedaudz zem 2%, nākamajos gados izaugsmes temps varētu divkāršoties.

Tajā pašā laikā pārsimt metru attālumā Saeimas ēkā politiķi bija iegrimuši debatēs par ekonomisko saišu mazināšanu ar Krieviju. Lai gan centrālais temats bija mangāna rūdas tranzīts, diskutēja arī par pilnīgu sadarbības pārtraukšanu ar agresoru.

Valdošā koalīcija turas pie pārliecības, ka Latvijai vienai pieņemt šādu lēmumu neesot efektīvi. Krievijas ekonomiku tas neietekmēšot, taču vājinās mūsu pašu.

Saeimas deputāts, JV frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics norāda: NP: “Daudz skan arī no Jaunās vienotības politiķiem un citiem, ka nebūs jēgas mums vieniem pašiem aizliegt, jo citur neaizliedz. Vai mēs nevaram būt priekšgājēji un to darīt? Un tad teikt pārējām Eiropas valstīm: “Mēs aizliedzām, jūs arī varat aizliegt!””

Jurēvics sacīja: “Mēs noteikti panāksim to, ka visā Eiropas Savienības līmenī šī mangāna rūda tiks aizliegta, tādēļ, ka mēs bijām pirmā valsts un mūsu Ministru prezidente uzlika šo jautājumu Eiropas Padomes dienaskārtībā arī mūsu reģionālajiem partneriem. Tas tiks izdarīts.”

“Jūs teicāt, ka esat rēķinājuši par to ekonomisko daļu, cik tas sastāda, tad ekonomiskos terminos, procentos, miljonos, cik apmēram, tas ir?”

“Tie ir pāris procenti no iekšzemes kopprodukta, par ko mēs vispār runājam, bet šobrīd Krievija ir kara režīmā, visa ekonomika ir kara režīmā, ja tur viņiem kaut kas izdodas Ukrainā, ir pilnīgi skaidrs, kas ir nākamie mērķi,” norāda Smiltēns.

Kopš okupantu sāktās pilna mēroga slepkavošanas Ukrainā, eksports no Latvijas uz Krieviju nav īpaši mainījies – vēl pērn tas sniedzās virs 1,2 miljardiem eiro, tikmēr imports strauji samazinājies – no 1,8 miljardiem 2022.gadā, līdz 606 miljoniem pagājušajā.

Tā gan ir maza daļa no Latvijas kopējās ekonomikas.

Visciešāk ar Krieviju saistītas Latvijas ostas un dzelzceļš. Kravu apjoms ostās pērn samazinājies līdz 38,7 miljoniem tonnu – gandrīz divreiz mazāk nekā pirms 10 gadiem. Vēl ievērojamāks ir kritums pa dzelzceļu pārvadātajam kravām – tas nokrities par 3,5 reizēm, pērn sniedzoties vien nedaudz virs 15,6 miljoniem.

“Šobrīd mums ir izveidojies jau 65 miljonu iztrūkums. Tas nozīmē, ka valsts jau šobrīd piedotē 65 miljonu apmērā dzelzceļa infrastruktūru. Jo ieņēmumi, ko Latvijas dzelzceļš gūst no savas komercdarbības, nav pietiekami, lai nosegtu šo infrastruktūru,” norāda satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Arī tranzīts pēdējos gados ir krietni samazinājies. Kopš 2018.gada uz Krieviju tas veidojis aptuveni 20% no kopējās plūsmas Latvijā.

“Salīdzinoši ar 2018.gadu tranzīta apjoms ir nokrities divas reizes 2023.gadā. Ja 2018.gadā Latvijā sāktās tranzītprocedūras bija 60% no visām tranzītprocedūrām, kuras mēs apkalpojām, tad pagājušajā gadā tie bija jau tikai 43%,” skaidro VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norādījis, ka valsts uzņēmuma pārvadāto kravu apjoms uz Krieviju un Baltkrieviju esot ap 50%. No tiem 45% kravu iet uz Krieviju, 6% – uz Baltkrieviju.

“Protams, ka īstermiņā, būtiski krītoties pašreizējiem ieņēmumiem, piemēram, slēdzot Baltkrievijas vai Krievijas izcelsmes kravu tranzītu, skaidrs, ka šī summa noteikti pieaugs. Es prognozētu, ka viņa pieaugs vismaz līdz 100 miljoniem šāda scenārija gadījumā, vai pat vairāk,” norāda Briškens.

Politiķi min dažādus skaitļus, kas raksturo Krievijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Katram tie ir atšķirīgi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze pirms nedēļas raidījumā “Kas notiek Latvijā” teica, ka tas tiekot rēķināts. Šonedēl ministra birojā mums atbildēja, ka tā neesot Zemkopības ministra kompetence un ieteica vērsties Finanšu ministrijā.

Arī Finanšu ministrijā aprēķini par ekonomisko saišu saraušanas ar Krieviju ietekmi uz budžetu netiek veikti. Tur balstās uz pieejamo informāciju par importa un eksporta rādītājiem ar Krieviju: “Mēs paši esam rēķinājuši tikai tiešās ietekmes. Kopumā, ja es pareizi atceros, kopējais eksporta apjoms uz Krieviju 2023.gadā bija 1,3 miljardi eiro, un imports – aptuveni 620 miljoni eiro. Tā bilance, ko mēs vērtējam Finanšu ministrijā, ir aptuveni 500 – 550 miljoni eiro, kas būtu tā tiešā ietekme uz ekonomiku. Ja mēs to ekstrapolējam tiešā ietekme uz IKP, tas būtu starp 0,5%-1% no IKP, ko būtu jārēķina mīnusā, ja mēs to pārtraucam,” norāda ministrs.

Kaut ko rēķinājusi Ekonomikas ministrija. Pagājušajā nedēļā Saeimas budžeta komisijas sēdē ministrijas pārstāvis skaidroja, ka izvērtēts kuros sektoros sadarbību ar Krieviju varētu pārtraukt. Dokumentam gan uzlikts ierobežotas pieejamības statuss.

Vienīgie, kas veikuši kompleksu novērtējumu, ir Latvijas Banka jau pirms diviem gadiem. Ministru prezidente tagad uzdevusi sagatavot jaunus datus. Arī tiem uzlikts ierobežotas pieejamības stauss.

2022. gadā eksperti secināja, ka ekonomiskās attiecības ar Krieviju veido aptuveni 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē tas nozīmē 800 – 900 miljonu eiro.

NP: “Vai jūs varat pateikt, no kā sastāv šie 2% no IKP un ko tas ietekmētu?”

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste:“Lielā mērā tie uzņēmumi, kas sadarbojas ar Krieviju, viņiem biznesa apjoms mazinās. Tas arī ir lielā mērā. Tās praktiskās sekas būs, ka, visticamāk, daļai no tiem uzņēmumiem bizness beigsies pavisam un atlaidīs darbiniekus, un tur tā ietekme tajā brīdī būs negatīva. Bet jāsaprot, ka šobrīd darba tirgus ir diezgan saspringts, ļoti daudzās nozarēs darbinieku trūkst un nevar atrast. Ja kāda nozare, piemēram, tranzīts atlaiž darbiniekus, šādos apstākļos liela daļa darbinieku drīz vien atradīs darbu citur.”

“Tas mīts vai cerība, vai biznesa modelis, ka Latvija būs tilts starp Austrumiem un Rietumiem ir sen sevi nodzīvojis. Tur nav ne tilta, ne laipas. Tur nekā vairs nav. Līdz ar to, lolot cerības, ka no tā var dzīvot, ir absolūti lieki. Mums ir jāmeklē izaugsme citur. Krievijā, pārskatāmā nākotnē, nebūs politiskas stabilitātes un nebūs arī ekonomiskas stabilitātes, līdz ar to pēc būtības, ejot prom no tā tirgus, mēs iegūstam labāku nākotnes izaugsmi un krietni veiksmīgāku resursu izmantošanu,” saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Visbeidzot ceturtdien pēcpusdienā sasauktajā Ostu padomes sēdē nolemts veidot kārtējo darba grupu un divu mēnešu laikā izpētīt, kādas sekas uz Latvijas ekonomiku atstās pilnīga tranzīta un tirdzniecības saraušana ar Krieviju. Nozarēm jāizpēta vairāki scenāriji.

Demokrātiskā republikā, kāda ir Latvija, atklātība iet roku rokā ar uzticību valdības darbam. Pretēji nolikumam ceturtdien sasauktā Ostu padomes sēde tika pasludināta par slēgtu, jo tur tikusi apspriesta ierobežotas pieejamības informācija. Tagad no sabiedrības tiek gaidīta uzticība slepeni pieņemtiem valdības lēmumiem, par kuru pamatojamību atbildīgie publiski izvairās runāt.