“GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024”: Digitalizācija maina grāmatvežu ikdienu

Ceturtdien, 14. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024”, kurā jomas zinošākie eksperti dalījās ne tikai ar praktiskiem skaidrojumiem un ieteikumiem par likumdošanas izmaiņām, bet ieskatījās arī jaunākajās grāmatvedības tendencēs. Kā atzina eksperti, arī grāmatvedību arvien vairāk skar digitalizācija, kas nozīmē, ka grāmatvežiem nāksies mainīt savus paradumus.

Digitalizācija un mākslīgais intelekts maina grāmatvežu lomu

Kā norādīja Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, ja agrāk grāmatveži lielākoties nodarbojās ar finanšu datu reģistrēšanu un apstrādi, un tā loma bija vairāk uztverama kā “datu glabātāji”, tad mūsdienās ir parādījusies automatizācija, kas samazina grāmatvežu rutīnas darbu. “Tādējādi viņiem atliek vairāk laika, lai koncentrētos uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm. Grāmatvedis ir kļuvis no datu apstrādātāja līdz datu analītiķim,” uzsvēra LRGA pārstāve.

“Grāmatvežiem ir jāapgūst jaunas prasmes un zināšanas, piemēram, datu analīzi, IT sistēmu izpratne un projektu vadība. Grāmatvedības profesija vairs nav iedomājama bez zināšanām informācijas tehnoloģijās,” norādīja L. Beķere.

Arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes nodokļu un grāmatvedības kursu pasniedzēja, ārpakalpojuma grāmatvede Aļona Irmeja atzina, ka grāmatvežiem no digitalizācijas nebūs iespējams izvairīties un grāmatvežiem būs jāspēj mainīt savus ieradumus.

Lai organizācijās ieviestu digitālo grāmatvedību, eksperte ieteica vispirms izpētīt esošo grāmatvedības sistēmu – izpētīt, cik daudz rēķinu ir papīra formā un cik daudz rēķinu ir epastā. Lai atvieglotu procesu, viņa ieteica nedrukāt visus rēķinus un skanēt tos, kas ir papīra formātā. Tāpat uzņēmumiem vajadzētu atrast sev piemērotu sistēmu, apmācīt tā izmantošanā sevi, darbiniekus un klientus.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekle Ilze Palmbaha konferencē atzina, ka pārliecinoši savu lomu grāmatvedības jomā nostiprina arī mākslīgais intelekts.

Kā norādīja I.Palmbaha, arvien vairāk grāmatvežu izmanto mākslīgo intelektu, lai nodrošinātu automātisku pārskatu sagatavošanu un analīzi. Tas ietver skaidras prasības, izpratni par mākslīgā intelekta iespējām un detalizētu instrukciju sniegšanu. Tam tiek izmantoti tādi rīki kā Chat GPT for Teams, Microsoft Copilot, Gemini Advanced, Google Colab, IBM Watson, Microsoft Azure Machine Learning, Altair® RapidMiner®.

Tāpat mākslīgo intelektu izmanto, lai samazinātu krāpniecības gadījumus un dažādos nodokļu jautājumos.

Eksperti iezīmē aktuālākās 2024. gada likumdošanas un nodokļu izmaiņas

Plašāk par nodokļu un likumdošanas jaunumiem konferencē pastāstīja LR Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.

Kā galvenās nodokļu izmaiņas 2024. gadā viņš minēja, ka ir izveidots īpašs uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms bankām un nebanku kreditētājiem. Tāpat ir noteikta Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Arī Dabas resursu nodokli ir skārušas izmaiņas – pieaugusi dabas resursu nodokļu likme. Paaugstinātas arī azartspēļu nodokļa likmes un pieņemtas Mikrouzņēmumu nodokļu izmaiņas.

Tāpat no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmumiem Latvijā tiks noteikta vienota likme 25% apmērā, neatkarīgi no apgrozījuma. Savukārt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti darba devēja atbrīvojumi par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu, apdrošināšanas prēmiju summas, kas atbrīvota no IIN, paaugstināšana un attālināta darba kompensācijas apmēra palielināšana.

Viņš aicināja pievērst uzmanību arī tādu likumprojektu virzībai kā Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība un NĪN, E-Rēķini, PVN MVU direktīvas pārņemšanai.

Konferencē piedalījās arī “Orients Audit & Finance” partnere biznesa attīstībā, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedrs Jekaterina Novicka, kas norādīja uz to, ka saskaņā ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) jau šogad pirmajiem lieliem uzņēmumiem būs jāpublicē savus ilgtspējas ziņojumus, katrā nākamajā gadā šādu uzņēmumu lokam paplašinoties. Saskaņā ar jaunu likumdošanu ilgtspējas ziņojums būs gada pārskata neatņemama daļa, un tiks veidots saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS).

Konferencē piedalījās arī grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba (LGK) vadītāja Jadviga Neilande, kas aplūkoja jautājumu par ienākumiem ārzemēs. Savukārt grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja Inga Pumpure plašāk pastāstīja par dividendēm, kamēr Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs grāmatvedības eksperte Linda Puriņa norādīja uz to, kam pievērst uzmanību saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaitē.

Konferencē piedalījās arī grāmatvedības un darba likumdošanas eksperte, lektore, SIA BRUTO 7 vadītāja, Alberta koledža viesdocētāja Līga Alberliņa, kas aplūkoja samaksas par darbu un nodokļu atšķirības pēc līguma veida.

L. Alberliņa norādīja, ka pastāv vairāki līgumu veidi, tai skaitā Darba līgums, kas ir rakstveida vienošanās, ar kuru tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības starp darba devēju (juridisku vai fizisku personu) un darba ņēmēju – fizisku personu. Savukārt ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Darba vidē tiek izmantots arī Pilnvarojuma līgums, kas ir līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu, kā arī arī Autoratlīdzības līgums, kas ir vienošanās starp pasūtītāju un autoru par darbu, kas radīts radošas darbības rezultātā.

Nodokļu atvieglojumu iespējas izmanto vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumu

Konferenci noslēdza BDO vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova, kas plašāk pastāstīja par algas nodokļu atvieglojumu iespējām inovatīviem uzņēmumiem.

Viņa norādīja, ka ir pieejamas vairākas valsts atbalsta iespējas algas nodokļiem tiem uzņēmumiem, kuri izstrādā inovatīvu produktu vai pilnveido esošo, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, kuru mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, lai sekmētu pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā.

Uzņēmumiem šobrīd ir pieejamas algas nodokļu atlaides (IIN un VSAOI), ja uzņēmumam vai tā mātesuzņēmumam nav nodokļu parādu virs EUR 150 un nav pasludināts maksātnespējas process. Šādu atbalstu var saņemt inovatīvie uzņēmumi vai uzņēmumi, kuriem ir kvalificēts riska kapitāla investors.

“Ja jaunuzņēmums plāno veikt fiksēto maksājumu par darba ņēmēju, tas, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē par to, ka darba devējs ir jaunuzņēmums, ka par darba ņēmēju tiek veikts fiksēts maksājums un ka jaunuzņēmuma darba ņēmējam ir pienākums veikt papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Šo informāciju ietver darba līgumā,” norādīja S.Nesinova.