Lembergs: Jebkurš, kurš draudzējas ar loģiku, izlasot spriedumu, būs šokā par tur sarakstīto vājprātu!

Pilnajā tiesas spriedumā nav minēti nekādi fakti, jo to nav, tā intervijā “Neatkarīgajā” sacīja politiķis Aivars Lembergs.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa spriedumu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā paziņoja 22. februārī. Lai arī Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesai jāņem vērā nesamērīgais tiesvedības un pirmstiesas izmeklēšanas ilgums, kas nozīmē, ka samērīgi būtu izraudzīties sodu nesaistītu ar brīvības atņemšanu, Lembergs pēc sprieduma nolasīšanas tika apcietināts. Vēl vairāk – tiesa nav pamatojusi politiķa apcietināšanu, uz ko savā atzinumā norādījis arī tiesībsargs Juris Jansons, konstatējot Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu.

Nesen Lembergs ir pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par piespriests piecu gadu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija un 20 000 eiro liels sods.

Pēc Lemberga teiktā, pilnajā spriedumā nav minēti nekādi fakti, kāpēc viņam vajadzētu atrasties apcietinājumā.

“Tiesas spriedums ir vārds vārdā, komats komatā ar visām pareizrakstības un stila kļūdām pārrakstīta apsūdzība, kura simtprocentīgi motivēta ar apsūdzības – prokurora debašu runas citēšanu. Aizstāvības argumenti tikpat kā nav ne pieminēti, ne analizēti. Tā par kukuļu izspiešanu no Ainara Gulbja 1994.-1995. gadā es vēl 1999. gadā ģenerālprokuroram lūdzu pārbaudīt versiju, ka akcijas, daļas iegūtas nevis no Aināra Gulbja, bet gan nopirktas no kompānijām, nomaksājot parādus Ventspils pilsētas domei. Šo patieso notikumu versiju prokuratūra neizmeklēja, pret tās izmeklēšanu tiesā iebilda prokurori. Tiesa par šo versiju noņēma pat vēl neuzstādītus jautājumus lieciniekiem un liedza man sniegt liecības šajā sakarā, saucot to par lietas novilcināšanu! Spriedums apsūdzības daļā pēc Krimināllikuma 219. panta par ārzemju kompāniju nedeklarēšanu ir klajā pretrunā ar Augstākās tiesas Senāta 2021. gada nolēmumu analogā apsūdzībā “Latvenergo” lietā. Savukārt tiesa manā spriedumā apgalvo, ka noziedzīgā ceļā iegūtā manta tika sākta “atmazgāt” 1995. gada 10. februārī, lai arī speciālais likums un kriminālatbildība par šādu nodarījumu ir spēkā tikai no 1998. gada. Tātad pret Lembergu likumam ir atpakaļejošs spēks. Tas, protams, ir nelikumīgi. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā BNN ir pārkāpis Aivara Lemberga tiesības uz nevainīguma prezumpciju, vēl pirms pilnā sprieduma sastādīšanas un tā stāšanās spēkā nepārprotami norādot, ka Lembergs ir vainīgs viņam inkriminētajos noziegumos. Viņš paziņoja: “…pašlaik Rīgas apgabaltiesā ir… ļoti pamatoti, manā ieskatā, ir piemērojusi pašu bargāko drošības līdzekli apcietinājumu.” Ministrs atkārtoti uzsvēris, ka tas ir “ļoti izsvērts un pamatots lēmums” – ielikt Lembergu tagad cietumā. Tieslietu ministrs vēl pirms pilnā sprieduma jau ziņojis, ka tas ir pamatos. Kā viņš to zina, ja spriedums vēl nav pieejams? Tiesa to vēl raksta. Tātad kurš tad patiesībā rakstīja “pareizo” spriedumu? Tas, kurš, nebūdams tiesas sastāvā, jau zināja, ka būs “ļoti izsvērts” spriedums. Tātad tiesa ir bijusi tikai izkārtne? Tā pilda tieslietu ministra uzdevumu – Lembergu cietumā,” uzsvēra Lembergs.

Tāpat viņš norādīja uz to, ka visa tiesas norise skaidri rādīja, ka tiesa aizstāvības argumentus nevērtēs, neanalizēs un ignorēs: “Tā tas arī notika. Jebkurš, kurš draudzējas ar loģiku, izlasot sprieduma aprakstošo, lemjošo daļu, tajā atradīs tik daudz nenovēršamas pretrunas un ačgārnības, ka būs šokā par tur sarakstīto vājprātu!”

Tāpat politiķis norādīja uz to, ka pilnajā spriedumā minēts, ka viņš it kā tiesas procesa laikā esot organizējis lietas prokurora izsekošanu, izmantojot savu ietekmi uz atsevišķām amatpersonām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts policijā un Valsts drošības dienestā (tolaik — Drošības policija) (VDD).

“Vēl interesanti. Spriedumā norādīts “Drošības policija”. Bet vai tad pastāv tāda Drošības policija? Jau kopš 2019. gada 1. janvāra vairs nav Drošības policijas, bet ir Valsts drošības dienests. Vai tas dara godu tiesai, kura spriedumā raksta par manu ietekmi Drošības policijā, iestādē, kura jau vairāk nekā divus ar pusi gadus kā neeksistē? Plānoju vērsties ar iesniegumu pie spriedumā minēto iestāžu vadītājiem, lai brīdinātu viņus, ka, pēc tiesas domām, viņu vadītajās iestādēs ir cilvēki, kuri gatavo noziegumu. Spriedumā gan nav minēti nekādi fakti. Kāpēc nav minēti? Tāpēc, ka tādu nav. Tā nu es te sēžu un gaidu, ka kādu dienu kāds pie manis ieradīsies vai nu no KNAB, vai no neesošās Drošības policijas, vai VID, vai Valsts policijas un visi kopā vai katrs atsevišķi ņems mani un izvedīs ārā no cietuma. Vai tad iepriekš minēto iestāžu kompetencē ir mani atbrīvot no cietuma? Vai Rīgas Centrālcietums ir pakļauts KNAB, VDD, VID vai VP? Nē! Cietums ir pakļauts Bordānam!” uzsvēra Lembergs.