Kritizē valsts nespēju uzraudzīt, kā notiek privāto saules un vēja parku attīstīšana
Privātā energoresursu tirgotāja “AJ Power” vadītājs kritizē valsts nespēju uzraudzīt, kā notiek privāto saules un vēja parku attīstīšana. TV3 raidījums “Nekā personīga” jau stāstījis par haosu, kas radās pēc nekontrolētas jauno projektu būvēšanai paredzēto energotīklu jaudas rezervēšanas. Ja šāds plāns valsts pusei būtu, tas krietni labāk ļautu ilgtermiņā prognozēt un plānot mūsu energotirgus attīstības iespējas.
“AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš norāda: “Skatoties arī to, kas notiek nozarē, ir skaidrs, ka visi šie projekti netiks uzbūvēti. Un valstij savukārt ir svarīgi, lai tie projekti būtu uzbūvēti. Un būtu jānonāk pie skaidrības, kāds tad ir statuss – cik daudzi investori būvēs, cik daudzi investori sāks būvēt šogad, cik daudzi sāks būvēt nākamgad, cik daudziem jau ir reāla nauda, lai uzbūvētu vai cik daudzi vienkārši cer, ka viņi dabūs naudu. Un, izveidojot tādu grafiku, ar projektiem, kad viņi nāks un sāks strādāt, būtu iespējams daudz precīzāk prognozēt, kas notiks ar elektrības cenu, gan prognozēt arī, kādi būs ieņēmumi sadales un pārvades tīklam un tādējādi redzēt arī kopējo bildi valsts enerģētikā.”
“Nekā personīga”: “Šobrīd šādas bildes nav?”
Roberts Samtiņš: “Manuprāt, nevienam šādas bildes nav. Vienīgā informācija, kas ir – izņemtās atļaujas par pieslēgumiem. Cik tālu katrs projekts ir, kaut vai lielākie projekti, manuprāt, šādas informācijas nav. Un tam būtu jābūt koordinētam, lai redzētu to, uz ko mēs ejam. Un no tā arī saprastu, cik tuvu esam enerģētiskajai neatkarībai. Jo iespējams lielākā daļa privātie investori ir gatavi sākt būvēt jau šogad. Pēc diviem, trijiem gadiem jaudas jau būs uzbūvētas. Nezinu, mums pēc trijiem gadiem būs 2000 megavatu jaudas saules un vēja ģenerācija. Ja ir šāda šī bilde ar pietiekami lielu skaidrību, tad principā ir viena situācija. Savukārt, ja mēs redzam, ka šogad sāks būvēt salīdzinoši maz, nākamgad, iespējams, nesāks būvēt tāpēc, ka ir dažādi šķēršļi. Nu tad situācija ir pilnīgi cita un tad ir jādomā, kādā veidā veicināt, lai mēs pēc iespējas ātrāk kaut ko sāktu būvēt. Un tam, protams, būs ietekme uz elektrības cenu un attiecīgi ietekme arī uz elektroenerģijas tarifiem. Piecu gadu periodā, uz ko mēs šobrīd skatāmies sadales un pārvades tarifiem, tās izmaiņas var būt pat ļoti būtiskas.”
Sagaidāms, ka par jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas ieteikumiem mazināt Augstspriegumu un Sadales tīklu tarifus, valdība varētu lemt nākamnedēļ. Pagaidām gan otrdienas sēdes darba kārtībā šis jautājums nav iekļauts.