Politoloģe saistībā ar Lemberga lietu norāda uz tiesu sistēmas atkarību no politikas

Kopš Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšanas pagājuši gandrīz divi mēneši – šajā laika posmā ne reizi vien tiesību eksperti pauduši viedokli, ka politiķa apcietināšana tiesas zālē bijusi nepamatota, kā arī liela daļa tajā saskatījuši politiskus motīvus. Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle žurnālam “Kas Jauns” norādījusi uz tiesu sistēmas ciešo saistību ar politiku.

Metlas-Rozentāles ieskatā, Lemberga ietekme politikā nemaz nav tik liela, kā to apgalvo valdošā koalīcija: “Pirmkārt, viņš ļoti skaidri vēl aizvien pozicionē sevi aktīvajā politikā – gan reģionā ar “Latvijai un Ventspilij”, gan arī līdz šim zināmā mērā attiecībā uz Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Arī beidzamā kongresa laikā ZZS paziņoja, ka nekādus radikālus lēmumus attiecībā uz Lembergu nepieņems un norobežošanās, kā arī citus paziņojumus nepaudīs.”

Politoloģe vērsa uzmanību, ka tiesvedības ietvaros, kur ir pirmās instances spriedums, netika apstiprināta neatļauta valsts resursu ļaunprātīga izmantošana savām biznesa interesēm. Tajā stāsts ir par it kā negodīgu komercpraksi, kas realizēta 90. gadu sākumā.

“Ja Lemberga kungs šobrīd atrodas cietumā, tad mēs varam izdarīt secinājumu, ka situācija ir mainījusies un viņa politiskā ietekme acīmredzot līdz ar ZZS nonākšanu opozīcijā ir mazinājusies, jo pretējā gadījumā diez vai viņš atrastos ieslodzījumā,” saka Metla-Rozentāle, turpinot, ka “ja ietekme politiski būtu tik liela, tad viņš, visdrīzāk, neatrastos cietumā. Esot cietumā, iespējams, ar tiesas spriedumu viņš zaudē arī savu ekonomisko spēku.”

Par to līdz šim daudz runājuši gan tiesību eksperti, atklājot būtiskus trūkumus Lemberga lietas saīsinātajā tiesas spriedumā, gan vēršot uzmanību uz to, ka spriedumā nav norādīts pamatojums šādam lēmumam.

Aizdomīgi licies arī fakts, ka Lemberga lietas tiesnese Irīna Jansone sešas dienas pirms lēmuma paaugstināta amatā, kā rezultātā viņa kļuva par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieci un šīs tiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāju. Un tieši tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) bija izdevies Tieslietu padomē panākt nepieciešamo balsu skaitu Jansones iecelšanai amatā.

Tātad, ja Lemberga politiskā ietekme ir pārspīlēta un tiesu sistēma nemaz nav tik neatkarīga, kā mums to mēģina iegalvot, tad vai varētu būt tā, ka spriedumam Lemberga lietā nav nekāda sakara ar tiesiskumu un taisnīgumu? Tad kā varam ticēt, ka tiesa šajā un līdzīgos gadījumos lemj taisnīgi, ja mums priekšā ir uzskatāms piemērs par iespējamu politisko pasūtījumu, kas ir klaji pretrunā ar tiesiskuma principu, uz kura balstoties, tiek īstenota tiesu vara demokrātiskā un tiesiskā valstī.